Teātris kā daļa no mācību procesa ir ienācis skolā jau no šī mācību gada sākuma un līdz ar to ir radušies simtiem jautājumu – kas ir teātris skolā? Kā veidot izrādes? Vai ir jāveido izrādes? Ko sagaidīt no šīm stundām? Un vēl un vēl.. Jautājumu jūra, kas viļņojas gan skolēnu, gan nereti arī skolotāju prātos. Un, lūk, Liepājas teātris itin kā sadzirdējis šos jautājumus, nāk ar fantastisku izrādi mums talkā, piedāvājot arī attālinātajā mācību procesā, izmantojot zoom piedāvātās iespējas, 11.martā  ieskatīties un iesaistīties izrādē par izrādi jeb  – “Kā top izrāde?” Un, pateicoties mērķprogrammas “Latvijas skolas soma” finansējumam, šī izrāde kļuva pieejama ikvienam 10.b klases skolēnam – kā spilgta ilustrācija līdz šim apgūtajam mācību saturam, vienlaikus veidojot paralēles un analizējot personisko pieredzi, kad rudenī tika veidota pirmā klases izrāde – “Spoku stāsti Siļķu brāķī”. 

Šoreiz šis nebūt nebija shematisks stāstījums par procesu, tas tiešām ir sirds stāsts, ko caur sevi, savām pieredzēm un emocijām izstāsta Liepājas teātra aktieri Pēteris Lapiņš un Armands Kaušelis  un ko šoreiz ar interesi uzklausīja 10.B klases skolēni. Tas ir stāsts, ko īpaši būtiski ir uzklausīt ne tikai teātra mākslas stundas ietvaros, bet būtu svarīgi dzirdēt ikvienam vidusskolēnam– tas ir stāsts par izvēlēm un to, kā jaunieši izvēlas savu dzīves ceļu. Un, protams, tas ir lielisks ieskats aktiera profesijas aizkulisēm un teātra aizskatuvē. Izrāde ir tikai aisberga redzamā daļa un tāpat ir ar mācību procesu skolā– mēs neredzam ikdienas soļus, bet visi tik ļoti gaidām grandiozo pirmizrādi, ko sauc par “lielo dzīvi”, un katrs pats zina, cik daudz ir ieguldījis šīs savas izrādes tapšanā. 

Skolēnu atsauksmes:

• Manuprāt, izrāde bija diezgan interesanta un mēs varējām visu izprast vēl dziļāk par to, kā radusies šī izrāde.  
• Jebkurš nevar būt aktieris – jābūt pašpārliecinātam par sevi un jāmāk pielāgoties katrai lomai un iziet no savas komforta zonas. 
• Man ļoti patika šis pasākums. Paldies jums un skolai par doto iespēju piedalīties! Domāju, ka tagad ar manis iegūtajām zināšanām ne tikai no šīs izrādes, bet arī no papildus apmeklētajām LKA zoom lekcijām, es varētu mēģināt sevi virzīt uz šīs profesijas pusi. Vienmēr esmu to vēlējusies, protams, citus brīžus vairāk un citus mazāk, bet šī doma nekad nav pametusi manu prātu, ka vēlos mācīties apgūt aktiera profesiju.
• Personīgi mani teātris vienmēr ir piesaistījies, vienmēr tas ir licies ļoti interesants, it īpaši redzēt tā aizkulises. Esmu ēnojusi Liepājas Teātra aktieri, un kopš tās dienas galvā ir maza, maza domiņa, varbūt pēc 12.klases mācīties aktiermākslu. Pēc šīs stundas, šī doma atkal ienāca manā galvā, taču arī šajā stundā sapratu, cik tas patiesībā ir sarežģīti, cik daudz laika, mācīšanos, strādāšanu pašam ar sevi prasa, bet ticu, ka tas ir tā vērts. Secināju, ka tieši šīs teātra mākslas mācību stundas palīdzēs saprast vai patiešām vēlētos savu nākotni saistīt ar teātri vai tomēr nē. Šobrīd esmu ļoti, ļoti iedvesmota un vēlētos, lai mums teātra mākslas stundas ir biežāk.
• Es sapratu ka teātris patiesībā ir interesants un man tomēr viņš patīk.
• Man patika šī teātra izrāde, jo tā bija interesanta, tajā bija humors, kas to padarīja interesantāku. Es uzzināju vairākas lietas, kuras par teātri iepriekš nezināju. 

Paldies mūsu skolas projekta “Latvijas skolas soma” koordinatorei Sigitai Stefanai par vērtīgo pasākumu!

Teātra mākslas skolotāja Ilze Karazina