Gunārs Rodovičs

Kā izdarīt pareizo izvēli?

Pārdomas par studentu dzīvi, īpaši veltītas 12.klašu skolēniem

Liepājas Raiņa 6.vidusskolu absolvēju 2014.gadā, iegūstot vidējo izglītību. Tolaik uzskatīju, ka esmu padarījis kaut ko varenu un esmu iesoļojis lielajā dzīvē, taču patiesībā viss ir savādāk. 2015.gada septembrī iestājos Biznesa augstskolā ‘’Turība’’, tāpēc varat jau lēnām nojaust, par ko būs šis raksts.

Teikšu atklāti – par savu nākošo mācību vietu nebiju īpaši aizdomājies līdz pat jūlija sākumam, jo uzskatīju, ka divpadsmitajā klasē vairāk laika jāvelta eksāmenu nolikšanai un pēdējo mirkļu izbaudīšanai ar vidusskolas klasesbiedriem Iestājoties Ziemassvētku brīvlaikam (pēc 12.klases pirmā semestra), vecāki un radinieki jau uzdeva daudz un dažādus jautājumus par manu nākotni – kur studēšu, par ko studēšu, kas mani interesē utt. Tajā laikā vēl aktīvi nodarbojos ar basketbolu un bija cerība, ka sanāks ar to nodarboties profesionāli, saņemt par to atalgojumu. Iespējams, ka tas arī bija viens no iemesliem, kāpēc tik ļoti neiespringu jautājumos un domās par augstskolas izvēli.

Tā nu pienāca jūlijs un aizsūtīju pieteikumus uz dažādām augstskolām, taču nozares un programmas visās augstskolās bija vienādas – gribēju ļoti kļūt par uzņēmēju, radīt kaut ko savu. Jūlija sākumā saņēmu apstiprinājumu, ka esmu uzņemts Latvijas Universitātē. Programma, kurā tiku uzņemts bija ‘’Moderno valodu un biznesa studijas’’, godīgi sakot, par šo programmu neko sīkāk nebiju pētījis, nebiju arī uz atvērtajām durvīm. Kā tautā saka – ‘’šāvu uz dullo’’, jo piekritīsiet, programmas nosaukums izklausās daudzsološs un interesants. Jūlija vidū aizbraucu uz skolu un parakstīju visus nepieciešamos dokumentus, lai es tiktu uzņemts Latvijas Universitātē. Taču viss negāja tik gludi – radās problēmas gan ar manu pieteikumu, gan arī uzradās pirmās bažas par studiju maksas nosacījumiem, iespējams, ka tā bija sava veida zīme, ka šī studiju programma nav mana īstā vieta, taču beigu beigās visu atrisināju, dokumentus iesniedzu un tiku uzņemts Latvijas Universitātē. Teiksiet, ka kļūdījos, nesaskatot visus mājienus saistībā ar dokumentu problēmām? Iespējams.

Visu atlikušo vasaru par skolu un izvēlēto programmu vispār vairs neinteresējos, turpināju izbaudīt vasaru. Augusta beigās skola rīkoja iepazīšanās pasākumus visām programmām. Augusta beigās jau biju Rīgā, iepazīšanās dienā arī radās tikai pirmais iespaids par programmu un skolu. Un uzreiz jau nedaudz radās jautājums – kur es esmu nonācis? Vai šī ir pareizā izvēle? Sākās semestris un iekšēji jutu, ka šī galīgi nav mana nākotnes profesija. Uz skolu gāju ar negatīvām emocijām, nevēlējos doties uz skolu. Bet sevi piespiedu un mācījos ar nepatiku, atzīmes bija labas, bet tās man nebija noteicošās. Noteicošais man bija gūt pozitīvas emocijas no mācībām, sajust, ka daru to, kas man patīk un interesē. Pēc pirmā semestra aizgāju no skolas, lai gan daudzi teica, ka tas nebūs tas prātīgākais lēmums, taču iekšēji jutu, ka tas būs pareizākais lēmums. Turpināju dzīvot un strādāt Rīgā.

Ļoti laicīgi (jau janvāra beigās) sāku meklēt nākošo augstskolu un programmu, kas man patiešām interesētu. Sazinājos ar daudzām augstskolām ārzemēs (Spānijā, ASV, Anglijā, Kanādā, Dānijā). Maija sākumā biju pat aizbraucis uz Spāniju, lai klātienē tiktos ar divām Barselonas skolām. Galvenā lieta, kuru cenšos ar šo visu pateikt ir tā, ka laicīgi jau sāku meklēt studiju programmu, kas man liktos interesanta. Neatstāju visu uz pēdējiem vasaras mēnešiem. Un tas arī vainagojās ar sekmīgu rezultātu –  maija vidū jau biju izlēmis, ka mācīšos Biznesa augstskolā ‘’Turība’’ Starptautisko komunikāciju vadību programmā. Un neesmu nožēlojis šo savu izvēli. Vēl nav bijusi tāda diena, kad uz skolu dotos ar nepatiku un nevēlēšanos mācīties. Gluži pretēji – katru dienu vēlos sevi attīstīt un iegūt jaunas zināšanas.

Laicīga augstskolas meklēšana, sazināšanās, tikšanās norunāšana ir ļoti svarīga, lai atrastu savu īsto vietu. Visiem tiem divpadsmito klašu skolniekiem, kuriem vēl nav nojausmas, uz kurieni doties pēc 12. klases, iesaku neatstāt visu uz pēdējo brīdi. Jo savlaicīgāk viss tiks sameklēts, jo mierīgāks būs pašiem prāts. Un nevajag baidīties no komunicēšanas ar augstskolām ārzemēs, lai kaut ko sasniegtu ir jādara lietas, kuras nekad neesiet darījuši!

Nekad pat neiedomājaties par mācību neturpināšanu, jo tās emocijas, kuras tev dod augstskola un studentu dzīve,  ir vārdiem neaprakstāmas. Tās ir jāpiedzīvo ikvienam no mums. Visiem šī raksta lasītājiem novēlu atrast savu īsto un vienīgo vietu, kurā varētu justies laimīgs, tā kā tas tagad ir ar mani!

Gunārs Rodovičs, BA ‘’Turība’’ 1. kursa students

(2014. gada Liepājas Raiņa 6.vidusskolas absolvents)

13/11/15, Rīga.

Comments:3

    1. Jāni, Gunārs ir mūsu absolvents un palīdzam viņam studiju darbā – viņam bija nepieciešama publikācija kādā portālā 😉

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.