Mācību gada beigās 11. klašu 3. grupas jaunieši literatūras stundā noskatījās programmas “Latvijas skolas soma” piedāvāto izrādi ,,Latvieši”.

Justīnes Kļavas viencēliena luga ‘’Latvieši’’ ir iestudēta 2019. gadā Nacionālajā teātrī. Lugas darbība norisinās Vidzemē, 18.gs. Meteņu laikā. Luga nav Garlība Merķeļa grāmatas ‘’Latvieši’’ iestudējums, bet gan tāda kā fantāzija par šī darba tēmu. Luga liek paraudzīties uz latviešiem ar ironiju un pašironiju, jo latvieši taču esam mēs.

Lugas darbības vieta ir nemainīga – mežs, ziema, sals, ragavās bez zirga pieci cilvēki. Tā ir ģimene ar diviem pieaugušiem bērniem un vecomāti. Ģimenes tēvs ir amatnieks un dzērājs. Māte sevi dēvē par zāļu sievu un ir galvenā naudas pelnītāja. Vecāmāte arī ir zāļu sieva, tāpat kā savulaik viņas māte. Dēls ir izglītots, vienīgais prot lasīt un lasa Bībeli, sauc sevi par ‘’sacītājtētiņu’’ brāļu draudzē. Meita ir iemīlējusies muižniekā, ir stāvoklī un cer, ka tiks apprecēta.  Viņi brauc uz muižu, jo baronese viņus uzaicinājusi un apsolījusi ierādīt istabu. Kad viņi paliek bez zirga, sākas strīdi. Vecākā paaudze dzīvo pēc saviem principiem un aizstāv tos, bet jaunākajai paaudzei tie nav pieņemami. Un šajos strīdos atklājas šo ļaužu patiesās sejas. Lugā attēlotā latviešu ģimene asociējas ar mūsdienu ģimeni un tās problēmām.. Tēvs naudu pelnīt neprot, bet,  ko nopelna, to arī nodzer. Māte ir valdonīga un skarba, grib , lai meita arī kļūst par zāļu sievu. Bet meita grib iet savu ceļu un kļūt par amatnieci. Tēvs meitu aizstāv un saka, ka viņi visu mūžu darījuši to, ko liek. Lai vismaz bērni dzīvo labāk un dara to, ko paši grib. Vai tad tas nav jau kaut kur dzirdēts? Vecāmāte un māte uzskata, ka nozagt tam, kas ir bagāts un tērē daudz naudas nevajadzīgām lietām, nav nekāda zādzība. Dialogi lugā ir spraigi un ar humoru. Un tad sākas strīdi, kas neļauj skatītājam atslābt ne mirkli. Valoda ir interesanta, tajā iekļauti dažādi epiteti (samūrējies ar jauno Merķeli), daudz apvidvārdu (ačka, migucis, pēkšumnīca, bokšķerēt), vecvārdi (elefants).

Izrāde bija neparasta, savdabīga, bet aizraujoša. Pēc noskatīšanās bija jāraksta lugas recenzija. Agneta rakstīja:

,,Man luga ļoti patika. Biju gatava skatīties drāmu, bet noskatījos komēdiju. Tēma ir aktuāla arī šodien – kādi mēs, latvieši, esam. Merķelis savulaik noraksturoja latviešus. Visus. Bet vai tas ir iespējams? Domāju, ka ne. Lugā skaidri parādīts, ka pat vienas ģimenes ietvaros latvieši ir dažādi. Tēvs dzīvo savā pasaulē, vecāmāte dzīvo pagātnē, bet māte ar bērniem tiecas pēc labākas dzīves. Bet ar kādiem līdzekļiem? Saka, ka strīdos dzimst patiesība. Lugā katram skatītājam dzimst viela pārdomām: kādi mēs bijām un kādi mēs esam? Vienīgais, kam es ne vienmēr piekritu, ir Uldis. Viņa domas reizēm skanēja kā dogma. Bet patiesība taču dzimst strīdos. Un varbūt skolotājai Rudzītei reizēm bija taisnība? Luga ir mūsdienīga, uzdod daudz jautājumu ,uz kuriem atbilde ir jāatrod katram pašam.”

Iesakām noskatīties šo izrādi un meklēt atbildes pašiem uz dažādiem jautājumiem!

Skolotāja Irīna Stankēviča