Liepājas Raiņa 6. vidusskolā stundas ir sadalītas pa blokiem, mācību priekšmetus apgūst radoši, tostarp izmantojot modernās tehnoloģijas (piemēram, „Microsoft Kinect”) un multimedijus. „Nevaram atļauties izlaist skolēnu paaudzi, kas vēl mācās vakardienas darba tirgum. Skolā ir nepieciešamas straujas pārmaiņas, jo mūsdienu skolēnam ir cits pasaules redzējums un uztvere,” stāsta skolas direktors Kārlis Strautiņš, kurš to vada no pērnā gada augusta un kura līdzšinējā pieredze ir direktora vietnieks mācību un audzināšanas darbā Kārļa Videnieka Rīgas 77. vidusskolā, kā arī viņš ir vadījis privāto skolu „Patnis”. Liepājas Universitātē viņš ir ieguvis direktora vietnieka audzināšanas darbā un informātikas skolotāja kvalifikāciju, savukārt Latvijas Universitātē – ekonomikas skolotāja kvalifikāciju.

Veido pozitīvu vidi

K. Strautiņš ir dzimis liepājnieks un vēlējies atgriezties dzimtajā pilsētā. Kad uzzinājis, ka notiek konkurss uz Liepājas Raiņa 6. vidusskolas direktora amatu, pieteicies un veiksmīgi izturējis konkursu. Skolas vīziju direktors fokusē uz „mūsdienīgu, pašmotivējošu un praktisko pētniecību veicinošu vidi, kuras centrā ir radošu un inovatīvu metožu lietošana kā izcilības pamats”. Ja skolēns diennakts nomoda lielāko daļu pavada skolā, tad videi jābūt sakoptai un izziņas procesus veicinošai. „Manuprāt, sakopta vide motivē skolēnus starpbrīžus pavadīt jēgpilni: lasot žurnālus („Ilustrētā Vēsture”, „Ilustrētā Zinātne”, „GEO”, „Nacionālā ģeogrāfija” u. c.), sērfojot internetā sešos brīvpieejas datora stendos vai vienkārši spēlējot novusu,” stāsta K. Strautiņš. Paskaidrojot, kā viņš to iedomājas, K. Strautiņš salīdzina ar telpu, kurā notiek mūsu saruna, – gar sienām ir plaukti ar grāmatām, tā arī skolā gaiteņos atradīsies grāmatu plaukti, būs pieejamas grāmatas un zinātniski populāri žurnāli, būs arī dīvāni, kur apsēsties, lai nav jāsēž uz grīdas. Uz jautājumu, kā starpbrīžus pavadīs skolotāji, direktors atbild, ka pašlaik tiek iekārtota arī plaša skolotāju istaba, lai veiktu aktīvu skolotāju socializāciju un pedagoģisko metožu domapmaiņu, dalīšanos pieredzē. Piemēram, meklējot risinājumus un idejas, kā efektīvāk organizēt mācību procesu vai risināt sasāpējušu situāciju.

Rada citādu zinātni

Direktors uzsver, ka nepareizs ir pieņēmums, ka skolotāji ar bagātīgu darba stāžu ir kūtrāki uz inovācijām un tehnoloģiju lietojumu. Viņš saskāries ar gluži pretēju situāciju. „Piemēram, matemātikas skolotāja Edīte Pagraba ir skolotāja ar lielu pieredzi un patlaban ir izstrādājusi kursu ar radošu metožu izmantojumu. Viena no viņas ģenerētajām idejām – kā ar ūdens palīdzību mācīt par matemātiskajām daļām,” stāsta K. Strautiņš. Skolēniem jāvēro, cik 30 sekundēs izšļakstās ūdens, ja to aizskar ar labo roku, cik 20 sekundēs ar kreiso, un tā viņi uzzina, ka vienā sekundē izšļakstās 1/30 un 1/20 daļa ūdens. Tiek uzdoti jautājumi, piemēram, vai pēc 10 sekundēm, ar abām rokām šļakstot ūdeni, bļoda būs tukša? Daļas un izpratne par tām tiek uztverta pavisam citādi. Tādējādi matemātikas mācīšanās skolēnam no sarežģīta un nogurdinoša procesa kļūst aizraujoša un saistoša spēle. Līdzīgi arī dziedāšana un vizuālā māksla nav tikai skolēna radošo spēju attīstīšanai, bet var kļūt par tiltu mācību priekšmetu starpdisciplinārai saiknei: fizikā, ķīmijā, matemātikā un literatūrā. Skolā ir unikālas nodarbības radošajā angļu valodā. „To māca sazobē ar jaunajiem medijiem, jo, mācoties valodu, skolēni veido videofilmas, animācijas filmas un vienlaicīgi apgūst angļu valodu (gan terminu, gan sarunvalodu). Šāda mācīšanas modeļa priekšrocības un nākotnes perspektīvas uzsvēris arī sers Kens Robinsons TED konferencē. Izmantojot multimedijus, rodas jaunas digitālo mediju prasmes,” paskaidro skolas vadītājs un piebilst, ka arī informātikas stundās skolotāji nestāsta tikai par „Word” un „Excel” programmām, bet iemāca daudz vairāk, lai veikto uzdevumu prezentācijas būtu interesantas un skolēniem saistošas. Stāstot par skolēnu radošajiem sasniegumiem, direktors piemin fonda „Viegli” organizēto pasaku konkursu par Imantu Ziedoni, kurā 5. klases skolēni ieguva 1. vietu. Skolēni, balstoties uz I. Ziedoņa epifānijām un pasakām, veidoja savu pasaku par I. Ziedoni, kurā tika kombinēta foto kolāža ar audio uzrunu un interaktīvu filmas vadību. Pasākuma „Citāda zinātne” laikā skolēni veidoja urbāno dzeju un uzstājās dzejas slemā. Veicinot skolēnos interesi par literatūru, stundās tiek izmantota teātra metode, izspēlējot lugas sižetu, to kombinējot ar vēstures, ģeogrāfijas un mūzikas mācīšanu. Piemēram, apgūstot Henrika Ibsena lugu „Pērs Gints”, skolēni iepazinās ar Edvarda Grīga mūziku, patstāvīgi, izmantojot interneta resursus, pētīja sižeta norises vietu, laiku un ar to saistītās leģendas. Arī vēsturi var mācīt citādi. Piemēram, saliekot skolotāja veidotu digitālu puzli un kombinējot to ar „google maps” aplikāciju, skolēni veido interaktīvu pastaigu maršrutu pa Liepājas ielām, tādējādi radot jēgpilnu tehnoloģiju lietojumu. Lai veicinātu skolēnos patstāvīgu izziņas procesu un pētniecību, skolēni projekta metodes ietvaros veica izrakumus improvizētā „arheoloģisko izrakumu bedrē”, meklējot senas monētas, traukus, kaulus un rotas un vēlāk tās reģistrējot, bet, izmantojot datoru, mēģināja noteikt to izcelsmes laiku un lietojumu. Astronomiju apgūst savdabīgā pastaigā pa zvaigžņu taku jeb skolas gaitenī izveidotu planetāriju, izmantojot datorprogrammas ar zvaigžņu karti. Lai veicinātu izpratni un aktualizētu skolēnu diskusiju par klonēšanu un ģenētiski modificētas pārtikas lietošanu, bioloģijas un sociālo zinību stundās skolēni no cilmes šūnas digitāli klonēja peli un meklēja argumentus par vai pret cilvēku klonēšanu un GMO lietošanu pārtikā. Fizikā izmēģināti eksperimenti ar skaņu, piemēram, kā klasiskās mūzikas skaņdarbi transformējas, ja tos klausās caur Liepājas kanāla ūdeņiem un procesa vadību organizē no četru kilometru attālumā esošās skolas. Sākusies arī sadarbība ar Liepājas Universitātes jauno mediju mākslas specialitātes studentiem, un skolā notikusi skaņu diena, kad lietā tika liktas zināšanas, multimediju tehnika un māksla. Piemēram, no sasaldētas ogļskābās gāzes skolēni veidoja burbuļus, kuru radītās skaņu vibrācijas tika pārnestas uz ekrānu. Uz jautājumu, kurš ir ideju ģenerators, direktors atbild, ka notiekot dažādi – reizēm ideju pasviežot viņš, reizēm skolotāji. Veiksmīgi, ja kolēģi un skolēni tās uztver. Kopā rodas citāda zinātne, attīstās dažādas prasmes, kādam arī atklāsme par nākotnes profesiju. Kopīga radošā darbošanās rada arī komandas izjūtu, jo skolēni dažkārt uz mājām dodas tikai ap plkst. 23. Ne velti skolas domēns ir „citadakaskola.lv”. Izmantojot dažādas inovatīvas mācību metodes, tiek sekmēta jebkura skolēna pilnvērtīgas un radošas personības attīstība, tā ir atbilde uz jautājumu, vai skolā uzņem tikai īpaši radošus bērnus. NĒ! Liepājas Raiņa 6. vidusskolā mācās skolēni no 5. līdz 12. klasei, kopumā 459, un strādā 40 skolotāju. Skola ir to vidū, kas realizē dabaszinātņu programmas, tādēļ kabineti ir nodrošināti ar jaunākajām tehnoloģijām. „Nesen iegādājāmies otru interaktīvo tāfeli. Vēlos, lai skolotāji to patiešām izmanto ne tikai kā ekrānu. Protams, saprotu, lai izstrādātu un adaptētu digitālos mācību materiālus, tas prasa ne mazums laika,” secina K. Strautiņš.

Diendienā krāj punktus

Direktora vadībā skolā tika mainīta mācību sniegumu vērtēšana – zināšanu un iemaņu veicinoši vērtējošā sistēma. Saglabājot tradicionālo 10 ballu sistēmu, skolēniem tiek dota iespēja mācību tēmas ietvaros krāt punktus par regulāriem, nelieliem pārbaudes darbiem, patstāvīgu pētniecību un radošu metožu lietojumu, kas vēlāk summējas un saskaņā ar apstiprinātu vērtēšanas skalu transformējas 10 ballēs. Ideja slēpjas tajā, ka, sākot jaunu tēmu, skolēnam ir skaidrs, kādi būs veicamie darbi un maksimālais punktu skaits. Tas mudina domāt un patstāvīgi plānot savu mācību darbu. Šāda sistēma skolēnus motivē regulāri mācīties.

Stundas sadalītas pāros

Esot pie kolēģiem Somijā un vērojot mācību procesu nelielā lauku sākumskolā, direktors guvis idejas darba organizācijai Liepājas skolā. Visi skolēni no 1. līdz 3. klasei, kopumā apmēram 40, mācās kopā. Mācās viens no otra, tostarp katrs apgūst vismaz vienu mūzikas instrumentu, jo mūzikai ir pozitīva ietekme uz bērnu attīstību. „Arī mēs no nākamā mācību gada esam plānojuši vienai no 5. klasēm mācīt mūzikas instrumentu spēli un, kas zina, izveidot savu mazo grupu. Mans mērķis ir panākt, ka visi skolēni fakultatīvi darbojas kādā pulciņā vai arī sporto, bet obligāti ir kāda nodarbe,” stāsta direktors. Jau tagad skolas gaiteņos ir seši brīvi pieejami datori mācību darbam un izklaidei. Liepājas Raiņa 6. vidusskolā stundas ir sadalītas pa blokiem. Mācību stundas veido pāros, lai nedēļā nav jāapgūst, piemēram, astoņi dažādi priekšmeti – literatūra, valoda, vēsture, ķīmija, bioloģija utt. un somā jānes neskaitāmas grāmatas. „Manuprāt, tas ir milzīgs ieguvums, jo stundās vairāk var pievērsties pētnieciskajam un grupu darbam. Skolotājam divas stundas ļauj efektīvāk plānot laiku. Nepāra stundu mācību priekšmetiem vienu nedēļu ir divas ģeogrāfijas, bet otru – divas vēstures, tādējādi skolotājs pārbaudes darbus organizē ik pārnedēļu, pats nenogurst, un skolēniem ir ilgāks laiks gatavoties,” pieredzē dalās direktors. Lai arī ir Izglītības un zinātnes ministrijas norādes, ka tematiskie plāni vairs nav nepieciešami, Liepājas Raiņa 6. vidusskolā tie ir saglabāti kā asaka jeb mugurkauls skolas tehnisko resursu un mācību priekšmetu starpdisciplināras mācīšanas plānošanai. Vai visi skolotāji ir vienādi atvērti jauninājumiem un radošai pieejai stundās? K. Strautiņš atklāti stāsta, ka joprojām laužot ledu. „Sabiedrība grūti pieņem ātras pārmaiņas, un cilvēkiem mainīties ir grūti. Ir arī pedagogi, kuriem šķiet, ka punktu sistēma ir zināms apdraudējums. Tomēr piekrītu viedoklim, ka pārmaiņas ir jāveic ātri un tagad,” viņš saka. Direktors uzskata, ka ir jārēķinās, ka mūsdienu skolēns ir ar citu uztveri, kas ir sadalīta, nevis, kā mācījās iepriekšējās paaudzes, – no vienkāršā uz sarežģīto. Multimediālā pasaule zināšanas nebūvē secīgi, bet paralēli, tā sastāv gan no teksta, gan skaņas, gan attēla. „Nevaram mainīt bērnu, bet gan pedagoģiskās metodes un skolas vidi, lai motivētu ar interesi un degsmi mācīties skolā,” teic direktors. Darbs komandā K. Strautiņš atzīst, ka pedagoga darbs ir misija, un nedomā, ka noteicošais faktors profesijas izvēlē ir atalgojums. Nenoliedzami, ir svarīgi, kāda personība vada skolu, kāda ir atbalsta komanda. „Viens nav karotājs, jo jebkura radoša ideja spiež strādāt papildus, vieglāk ir stagnēt, nevis nepārtraukti sevi profesionāli pilnveidot, uzskata K. Strautiņš. Atsaucīga, lojālu kolēģu komanda, radošuma dzirksts un vēlme mainīties ir stabils pamats, lai ar vienkāršiem resursiem izveidotu jaunu, CITĀDĀKU un skolēniem draudzīgu skolu, kas motivē mācīties, ir pārliecināts direktors.

Resurss: Izglītība un kultūra Nr.7; 2013, 11. aprīlis, 2013 www.izglitiba-kultura.lv