11. decembrī 11.a klase piedalījās vedību 3. meistarklasē „Mičošanas rituāls senatnē un mūsdienās”, kuru vadīja Bārtas etnogrāfiskais ansamblis. Meistarklasē tika izdziedāts bagātais Bārtas vedību dziesmu pūrs: skanēja gan līgavas vedamā dziesma, gan mičošanas dziesmas, gan vedēju un panāksnieku apdziedāšanās dziesmas. Ja gadījumā kopā sagāja puisis, kurš neprata sēt rudzus, un meita, kura neprata aust, nākotne varēja būt diezgan skumja, taču, kā bārtenieces dziedāja, citiem gar to nav daļas – spilvena vietā jaunais pāris zem galvas varēja palikt puiša bikses, bet apsegties varēja ar meitas brunčiem. Tā gadījās, ja meitas pūra lāde bija tik tukša, ka tajā pat pele varēja kaklu nolauzt. Bārtas pusē meitai pūrā vajadzēja sarūpēt 12 govis, aitas, cūkas, 2 skapjus, 2 pēļus (ar spalvām piebāztas segas), 2 spilvenus utt., vajadzēja sarūpēt 40 kreklus, lielu daudzumu auduma, villaines, palagus u.c. lietas.

Visspilgtāk meistarklasē tika izrādīta līgavas ģērbšana un pošana kāzām, pušķošana un zīļu vainaga uzlikšana. Virs vainaga senos laikos tika pārlikts un sasiets uzkubeklis – balts izšūts audekls, kuram bija tieši praktiska nozīme, lai, braucot pa bedrainu lauku ceļu, vainags nenokristu no līgavas galvas.

Savukārt tradīcija, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir mičošanas rituāls kāzās, kad līgavai tiek noņemts vainags un uzlikta aube. Zīļu vainadziņš tiek nodots jaunākajai māsai, kurai tas ar godu jānēsā un jāgaida savs laiks un savs tautietis.

Meistarklasi organizēja Liepājas Raiņa 6.vidusskolas atbalsta biedrība sadarbībā ar Kurzemes Humanitāro institūtu un Liepājas Kultūras pārvaldi.