DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.1

Par elektrodrošību

 

Elektriskā strāva, plūstot caur cilvēka ķermeni, audos rada fizikāli – ķīmiskas reakcijas, ierosinot un veidojot atsevišķās ķermeņa daļās šīs reakcijas. Strāva 0,025 – 0,03 A rada nelielas traumas, bet strāva virs 0,03A var būt par iemeslu samaņas zaudēšanai un nāvei.

Pirmā palīdzība cietušajam no elektriskās strāvas:

Nāve bieži neiestājas elektrošoka iedarbībā, tāpēc vajadzīgs nekavējoties sniegt pirmo palīdzību.

Pirmā darbība – ātri atslēgt to elektroiekārtas daļu ar kuru ir saistīts cietušais. Ja nevar ātri atslēgt elektroiekārtu, tad steidzīgi jārīkojas, lai cietušo atbrīvotu no elektroiekārtas. Atbrīvot cietušo drīkst izmantojot sausas drēbes, sausu koku vai dēli. Šajos gadījumos nedrīkst lietot metālus, mitrus priekšmetus. Pēc tam, kad cietušais atbrīvots no elektroiekārtas vai elektro vadiem, jānodrošina pilnīgs miers un jāizsauc ārsts. Ja cietušais ir bezsamaņā, tad cietušo novieto ērtā stāvoklī. Atbrīvojiet elpošanas ceļus un radiet svaiga gaisa pieplūšanu, aprasiniet ar ūdeni, un iedot ieelpot ožamo spirtu. Ja cietušajam traucēta elpošana – veikt mākslīgo elpināšanu. Kad cietušais sāks elpot patstāvīgi, beigt mākslīgi elpināt.

Darba drošības noteikumi elektroiekārtām  :

1.elektrosavienojumu kārbām jābūt noslēgtām;

2.visām elektroiekārtām jābūt sazemētām – nullētām;

3.jālieto standarta drošinātāji;

4.rokas elektroinstrumentiem jābūt nullētiem.

Elektrodrošības noteikumi :

1.nedrīkst ekspluatēt bojātas elektroiekārtas;

2.aizliegts veikt darbus elektroiekārtās zem sprieguma;

3.telpās ar paaugstinātu bīstamību (mitrās un ar elektrovadāmības grīdām) aizliegts mainīt elektrospuldzes zem sprieguma;

4.aizliegts savienojumus ieslēgt un izslēgt zem sprieguma;

5.aizliegts pārbaudīt strāvas esamību vados un elektroiekārtās ar pieskaršanos;

6.ekspluatējot elektroiekārtas nepieciešams periodiski pārbaudīt sazemējuma – nullēšanas izolācijas pretestību.

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.2

Par ugunsdrošību

 

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Noteikumi izstrādāti pamatojoties uz Ugunsdrošības noteikumu Nr.82. prasībām.

1.2. Noteikumu prasības ir obligātas visiem skolā strādājošiem darbiniekiem.

1.3. Par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem vainīgās personas var tikt sauktas pie kriminālās, administratīvās, disciplinārās un materiālās atbildības likumā noteiktā kārtībā.

1.4. Par ugunsdrošību skolā atbild direktors

 

2. Ugunsdrošības prasības skolas teritorijā

2.Objekta teritorija sistemātiski jāattīra no gružiem, sausās zāles un tie jānogādā uz konteineru.

3. Iebrauktuve un skolas pagalms jāuztur lietošanas kārtībā, jāremontē un ziemā jāattīra no sniega.
4. Skolas teritorijā aizliegts kurināt ugunskurus un dedzināt sauso zāli.

 

Skolā aizliegts:

5. Smēķēt un lietot agregātus un ierīces ar atklātu liesmu.
6. Izliet viegli uzliesmojošus un degt spējīgus šķidrumus kopējās kanalizācijas sistēmās (pat avārijas gadījumā);
7. Aizliegts novietot priekšmetus, mēbeles un iekārtas evakuācijas ceļos, kā arī izmantot šos ceļus citiem nolūkiem.
8. Izdarīt grozījumus ēku vai telpu plānojumā un veikt to pārprofilēšanu atļauts tikai, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās ugunsdrošības prasības.
9. Aizliegts telpu uzkopšanai izmantot benzīnu, petroleju un citus viegli uzliesmojošus un degt spējīgus šķidrumus.
10. Bez uzraudzības atstāt elektriskajam tīklam pievienotas sadzīves elektriskās ierīces, izņemot ierīces, kuru ekspluatācijas instrukcijā tas atļauts.
11. Atkausēt aizsalušus cauruļvadus ar lodlampām un citiem paņēmieniem, kur izmanto atklātu uguni vai liesmu;
12. Skolā aizliegts uzglabāt viegli uzliesmojošus un degt spējīgus šķidrumus (izņemot ķīmijas laboratoriju);
13. Mācību klasēs atļauts izmantot tikai tās iekārtas, ierīces un materiālus, kuri nepieciešami apmācībai.
14. Fizikas un ķīmijas kabinetos strādāt ar reaktīviem, elektroierīcēm un sildierīcēm atļauts tikai pasniedzēju vai laborantu klātbūtnē un vadībā.
15. Laboratorijas darbi, kuru norisē var izraisīties pašaizdegšanās vai sprādzienbīstamu vielu izdalīšanās, jāveic vēdināšanas skapjos.
16. Ķīmijas laboratorijā reaktīvus uzglabāt aizslēdzamos skapjos.
17. Viegli uzliesmojošus un degt spējīgus šķidrumus atļauts uzglabāt speciālos metāla skapjos tādā daudzumā, kas nepārsniedz 10 litru.
18. Mācību darbnīcās pēc katras nodarbības jāaizvāc atkritumi. Galdnieku darbnīcās nedrīkst atrasties vairāk nekā vienai dienai nepieciešamais materiālu daudzums.

19.Apmācību vadītājam pēc nodarbībām jāapskata telpas un jāatvieno elektriskās strāvas patērētāji.

 

3. Ugunsdzēšanas līdzekļu uzturēšana un izmantošana
4. Objekts jānodrošina ar uguns dzēšamiem aparātiem atbilstoši prasībām.

21.Uguns Dzēšamie aparāti un inventārs jāuzstāda redzamās un viegli pieejamās vietās, kas jāapzīmē ar norādījuma zīmēm.

22. Uguns dzēšamo aparātu ekspluatācija, pārbaude, remonts un uzpildīšana jāveic atbilstoši standarta, tehnisko pasu un ražotāju instrukciju prasībām un uz aparāta korpusa jābūt marķējumam valsts valodā ar visiem rekvizītiem.
23. Uguns dzēšamo aparātu uzskaite un atrašanās vieta jāreģistrē speciālā žurnālā.

24.Aizliegts:

• . izmantot ugunsdzēsības līdzekļus un uguns dzēšamos aparātus saimnieciskām vajadzībām;
• ekspluatēt uguns dzēšamos aparātus bez marķējuma vai ar bojātu marķējumu.

4. Elektroietaises
5. .Visas elektroietaises jāaprīko ar aizsargierīcēm pret īssavienojumu un pārslodzi, strāvas noplūdi un citiem ekspluatācijas režīma pārkāpumiem, kas var izraisīt ugunsgrēku.
6. Visiem elektrosadales skapjiem jābūt aizslēgtiem.
7. Ekspluatējot elektroietaises aizliegts:

27.1.  izmantot bojātas elektroiekārtas;

27.2.  lietot nekalibrētus ieliktņus un paštaisītus drošinātājus;

27.3. izmantot vadus un kabeļus ar bojātu izolāciju;

27.4.izmantot nestandarta elektroierīces un atstāt bez uzraudzības tīklam pieslēgtus elektrosildītājus, ja tehniskajos noteikumos tas nav atļauts;

27.5. novietot degt spējīgus materiālus tuvāk par 0.5 m no gaismekļiem.

 

5. Masu pasākumi
6. Masu pasākumos jāievēro sekojošais:

28.1.  pagaidu būves  un to būvkonstrukcijas masu pasākumu vajadzībām būvējamas no grūti degt spējīgiem  vai degt nespējīgiem materiāliem.

28.2. masu pasākumu norises laikā kopā ar nepilngadīgajiem bērniem jādežūrē pasniedzējiem, klašu audzinātājiem. Šīm personām jābūt instruētām par ugunsdrošības pasākumiem, bērnu evakuācijas noteikumiem un rīcību ugunsgrēka gadījumā.

28.3. svētku eglīšu sarīkojumu laikā aizliegts novietot eglītes evakuācijas ceļos un izmantot eglīšu iluminācijā stearīna svecītes vai pašdarinātas elektroietaises.

 

.6.Ugunsdzēsības iekārtu uzturēšana un izmantošana

29.Automātiskās ugunsaizsardzības iekārtas jāuztur darba kārtībā un jāekspluatē saskaņā ar iekārtu ražotāja tehniskās dokumentācijas prasībām.

30.Automātisko uguns aizsardzības iekārtu ekspluatācijai norīkoti:

30.1. atbildīgā persona – direktora vietnieks saimniecības darbā;

30.2. dežūrējošais personāls – darba dienās skolas dežurante, naktīs un brīvdienās –skolas sargi.

31. Par automātisko uguns aizsardzības iekārtu atbildīgai personai ir šādi pienākumi:

31.1.  uzturēt AUS iekārtas darba kārtībā;

31.2. ievērot AUS iekārtu ekspluatācijas noteikumus;

31.3. nodrošināt AUS iekārtu ekspluatācijas dokumentācijas noformēšanu.

31.4. nodrošināt dežūrējošā personāla apmācību iekārtu ekspluatācijas jautājumos;

31.5. kontrolēt iekārtu tehnisko apkopju un remontu izpildi;

31.6. izstrādāt instrukciju par iekārtas ekspluatāciju un aizsargājamo telpu sarakstu.

32. dežūrējošam personālam jāzina:

32.1.  automātisko uguns aizsardzības iekārtu tehniskais raksturojums un darbības kārtība;

32.2. automātisko uguns aizsardzības iekārtu darbspējas noteikšanas kārtība;

32.3. aizsargājamo telpu atrašanās vietas.

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.3

 

Par rīcības plānu ugunsgrēka gadījumā

 

PIEŅEMTIE MĒRI,  IESPĒJAMIE VARIANTI	IZPILDES GAITA,  ATBILDĪGAIS
1. Ugunsdzēsēju komanda tiek izsaukta pa telefonu 01 vai 112 paziņojot sekojošo: 1.1. adresi – Ganību iela 106, Liepāja; 1.2.  kas un kur deg; 1.3.  savu vārdu un uzvārdu, telefona Nr.   2.Sagaidīt ugunsdzēsējus uz ielas. Sagaidītājs informē ugunsdzēsējus: 2.1. kurā telpā deg; 2.2. vai nedraud briesmas cilvēkiem; 2.3.kur atrodas elektrosadale un kā iespējams atslēgt elektropadevi.   Par notikušo nekavējoties ziņot: Skolas direktoram – Kārlim Strautiņam Telefons -22044304	Dienā- saimniecības vadītājam vai viņa norīkota persona. Naktī – skolas naktssargs .       Dienā – saimniecības vadītājam vai viņa norīkota persona. Naktī – skolas naktssargs.       Dienā – saimniecības vadītājam vai viņa norīkota persona. Naktī – skolas naktssargs.
UGUNSGRĒKA DZĒŠANA
Dzēšana līdz ugunsdzēsēju atbraukšanai tiek organizēta ar tā atklāšanas brīdi. Ugunsgrēka dzēšanai tiek izmantoti visi dzēšanas līdzekļi, kuri atrodas uz vietas. Elektroiekārtas līdz 1000 V drīkst dzēst tikai ar ABC pulvera tipa ugunsdzēšiem un ogļskābes ugunsdzēšiem.   Skolēnu un materiālo vērtību evakuācija. 3. Vispirms evakuēt: 3.1. skolēnus; 3.2. dokumentus; 3.3. vērtīgākās iekārtas. Evakuēto izvietot tā, lai netraucētu dzēst ugunsgrēku.   Evakuāciju vada	Dienā –pirmais, kurš atradies ugunsgrēka vietā, iesaistot dzēšan. Naktī – skolas naktssargs             Dienā –saskaņā ar evakuācijas plānu līdz ugunsdzēsēju ierašanās brīdim veic skolas direktors. Naktī – skolas naktssargs       Direktors

 

 

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.4

Par rīcību ugunsgrēka vai citas ekstrēmas situācijas gadījumā

 

1.Atbildīgs par organizētu skolēnu evakuāciju no mācību telpām, ekstrēmas situācijas gadījumā ir skolotājs, kas vada stundu.

2. No 1.stāva evakuācija notiek sekojošā kārtībā:

2.1.       114.,115.,116.,105. kab. -  iziet pa centrālajām durvīm ,

2.2.      117.,118.,119. kab.- iziet pa ārdurvīm pie zēnu darbmācības kab.,

2.3.       110, 108.kab. – iziet pa sētas durvīm.

Visiem pulcēšanās vieta – sporta laukums.

3. No 2.stāva evakuācija notiek sekojošā kārtībā:

• ,201.,211.,212.,213. kab. - iziet pa centrālajām durvīm ,
• ,215.,216. kab.- iziet pa ārdurvīm pie zēnu darbmācības kab.,
• , 207.,203.kab. – iziet pa sētas durvīm.

Visiem pulcēšanās vieta – sporta laukums.

4. No 3.stāva evakuācija notiek sekojošā kārtībā:

4.1.- 303.,305.,306.,307., kab. un no aktu zāles  iziet pa centrālajām durvīm ,

• ,309.,310.,311. kab.- iziet pa ārdurvīm pie zēnu darbmācības kab.,
• ,316.kab. – iziet pa sētas durvīm.

Visiem pulcēšanās vieta – sporta laukums.

 

Evakuācijas maksimālais izpildes laiks –5 minūtes.

 

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.5

Par drošību nestandarta situācijās

 

1. Atrodot nepazīstamus priekšmetus vai vielas, neaiztiec tās.
2. Zvani uz „02” (policija), „01”(ugunsdzēsēji), „03”(ātrā palīdzība) vai arī „112” (ārkārtas situāciju dienests).
3. Ja esi aizticis nezināmas vielas, zvani „03” (ātrā medicīniskā palīdzība).
4. Ja ir aizdomas, ka nezināmais priekšmets ir spridzeklis, zvani „02” (policija) vai „112” (ārkārtas situāciju dienests).
5. Aicini tuvumā esošos pieaugušos cilvēkus palīgā!

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.6

Par drošību fizikas kabinetā

 

1. Bez skolotāja atļaujas kabinetā uzturēties aizliegts.
2. Esiet uzmanīgi, disciplinēti, piesardzīgi; precīzi izpildiet skolotāja norādījumus.
3. Neatstājiet darba vietu bez skolotāja atļaujas.
4. Pirms darba sākuma iepazīstieties ar darba aprakstu, noskaidrojiet darba gaitu.
5. Izdariet elektriskās ķēdes montāžu, saslēgšanu un pārslēgšanu tikai tad, kad tā atvienota no strāvas avota.
6. Nepieslēdziet elektrisko ķēdi strāvas avotam bez skolotāja atļaujas.
7. Lai pārbaudītu sprieguma esamību kontaktligzdā, vai arī citos ķēdes posmos, lietojiet tikai sprieguma uzrādītāju (indikatoru).
8. Sekojiet, lai vadu izolācija būtu kārtībā un vadu galos būtu pieslēgspailes; izvietojiet akurāti vadus montējot elektrisko ķēdi, cieši nostipriniet pieslēgspailes.
9. Novērojumus un mērījumus veiciet piesardzīgi, nepieskaroties atkailinātiem vadiem (strāvu vadošiem elektriskās ķēdes posmiem, kuri atrodas zem sprieguma).
10. Nepieskarieties kondensatoriem pat pēc to atslēgšanas no elektriskās ķēdes; tos vispirms nepieciešams izlādēt.
11. Atklājot bojājumu elektriskajā ķēdē, vai arī mēriekārtā, mērinstrumentā, atslēgt ķēdi no strāvas avota un ziņot par to skolotājam.
12. Ja darba gaitā gūta trauma, nekavējoties par to ziņojiet skolotājam, lai sniegtu pirmo medicīnisko palīdzību.
13. Laboratorijā skolēniem ieeja aizliegta.

 

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.7

Par drošību ķīmijas kabinetā laboratorijas un praktisko darbu laikā

 

1. Jebkuru darbu ķīmijas stundu laikā drīkst uzsākt tikai pēc skolotāja norādījumu saņemšanas vai saskaņā ar doto darba aprakstu.
2. Mēģinājumu laikā ievērojiet sekojošo:

• bez skolotāja norādījuma nejauciet kopā vielas;
• esiet rūpīgi, uzmanīgi un vērīgi;
• saudzējiet laboratorijas traukus un piederumus;
• vienmēr lietojiet tikai nelielus vielu daudzumus;
• neaizskariet vielas ar rokām, negaršojiet tās;
• netveriet uz galda nenoslēgtas vielu pudelītes, nepazīstamu vielu smaržu nosakiet uzmanīgi;
• mēģenes vaļējo galu neturiet pavērtu ne pret sevi, ne pret kādu citu;
• ja kāda viela izlīst, nopil vai nobirst uz galda vai grīdas, tā tūlīt jāuzslauka;
• uz galdiem nedrīkst būt nekā lieka un nevajadzīga;
• pēc darba sakārtojiet savu darba vietu.

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.8

Par drošību datortehnikas kabinetā

1. Elektrodrošība

1. Spriegums kontaktos ir 220V-bīstams veselībai un dzīvībai.
2. Nedrīkst aizskart kontaktligzdiņas vai ievietot tajās priekšmetus.
3. Neaizskart vadus ar bojātu izolāciju. Par katru vadu izolācijas bojājumu ziņojiet skolotājam.
4. Spriegums monitora iekšienē ir vairāki tūkstoši voltu. Nedrīkst monitorā pa ventilācijai paredzētām spraugām ievietot priekšmetus.
5. Spriegums, kas tiek pievadīts tastatūrai, nepārsniedz 5 voltus un nav bīstams.
6. Higiēna
7. Darbs pie datora prasa vienveidīgu statisku ķermeņa stāvokli un redzes koncentrāciju uz monitora ekrānu.
8. Ieteicams periodiski (ik pēc 15-20 min.) darbu pārtraukt un atslābināt uzmanību, izdarīt pirkstu un ķermeņa vingrinājumus.

III. Uzvedība

8. Datortehnikas kabinetā:
   • Aizliegts ieslēgt vai izslēgt datoru bez skolotāja atļaujas;
   • Nedrīkst pārvietoties (skriet, lekt, grūstīties, mest priekšmetus);
   • Nedrīkst ēst, dzert, novietot datora tuvumā traukus ar šķidrumu;
   • Aizliegts likt grāmatas un citus priekšmetus uz monitora un klaviatūras;
   • Ienākot kabinetā skolotājam,skolas vadībai vai citai personai,atļauts nepiecelties.

1. Darbība ar datoru

9. Kabinetā katram skolēnam ir sava darba vieta (nepieciešamības gadījumā uz diviem viena). Ieņemt citu darba vietu drīkst tikai ar skolotāja atļauju.
10. Beidzot darbu, dators jāizslēdz un jāsakārto sava darba vieta.

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.9

Par drošību mājturības kabinetā

Darbs virtuvē:

1. Nestrādāt virtuvē ar skolas, darba vai ielas tērpu.
2. Virtuvē jāvalkā priekšauts vai virsvalks.

3.Virtuves cimdus nedrīkst gatavot no sintētiska materiāla. Tie jāglabā tuvu tām darba vietām, kur jāstrādā ar karstiem katliem un pannām.

4. Pirms ēdiena gatavošanas rūpīgi jānomazgā rokas, jāapsien tīrs priekšauts, jāuzliek galvas sega, jāsakārto vieta darbam, jāizraugās piemēroti trauki.
5. Lietojot virtuves mašīnas un traukus, jāievēro lietošanas noteikumi.

Strādājot pie elektriskā pavarda:

6.Elektriskajai plītij jāstāv uz ugunsdroša pamata, stabili. Tai jābūt iezemētai.

7.Pirms pavarda ieslēgšanas pārbaudīt auklu, vai nav bojājumi.

8.Nedrīkst pieskarties elektriskajā tīklā ieslēgtai pavarda virsmai.

9.Sargāt sakarsētas plīts virsmu no šķidrumiem.

10.Bojājumus elektriskajā pavardā drīkst novērst tikai elektriķis.

11.Elektrisko pavardu drīkst tīrīt tikai pilnīgi atdzisušu un no strāvas pievada atslēgtu.

Darbā ar šujmašīnu

12.Šujot ar šujmašīnu, gaismai jākrīt no kreisās puses.

Skolēna attālumam līdz šujmašīnai jābūt 10-15 cm.

13.Krēslam jābūt iepretim adatai.

14.Jāsēž uz visas krēsla virsmas, mazliet saliecot augumu un galvu uz priekšu.

15.Kājām ar visu pēdu jāatbalstās pret grīdu vai paliktni.

Pirms darba:

16. Mati jāapsedz ar lakatiņu.
17. Jāpārbauda vai izstrādājumā nav kniepadatas.

18.Jāpārbauda vai uz šujmašīnas platformas nav lieku priekšmetu.

Darba laikā:

19.Jāseko, lai būtu pareizs roku stāvoklis, lai nevarētu sadurt pirkstus ar adatu.

20. Nedrīkst noliekties tuvu šujmašīnas kustīgām detaļām.
21. Nedrīkst tīrīt un eļļot šujmašīnu, ja tā atrodas darba stāvoklī.

Beidzot darbu:

22. Diegu drīkst noraut tikai ar diegu nogriezēju vai grieznēm.

23.Beidzot darbu – sakārto darba vietu.

Darbā ar adatām

24.Novietot adatas un kniepadatas noteiktā vietā (speciālā kastītē, adatu spilventiņā).

25. Neatstāt adatas un kniepadatas darba vietā (uz galda).
26. Nekāda gadījumā neņemiet adatas mutē.
27. Šujot, nelietojiet sarūsējušas adatas.
28. Piegrieztnes pie auduma piestipriniet ar kniepadatu asajiem galiem virzienā no sevis.
29. Salauztā adata jānodod skolotājai.
30. Nedrīkst noraut diegu ar zobiem.

Darbā ar grieznēm

31. Glabājiet grieznes noteiktā vietā (kastītē).
32. Lieciet grieznes kastītē aizvērtas ar asajiem galiem virzienā no sevis.
33. Nedrīkst turēt vaļējas grieznes darba vietā, kā arī pie kustīgām šujmašīnas detaļām.
34. Nedrīkst turēt grieznes ar asajiem galiem uz augšu, biedram tās jāpadod uz priekšu, turot gredzenus.

Darbā ar gludekli

35. Neatstājiet ieslēgtu elektrisko gludekli bez uzraudzības.
36. Ieslēdzot un izslēdzot elektrisko gludekli _; rokām jābūt sausām.
37. Gludekli novietot uz keramikas paliktņa.
38. Sekojiet tam, lai gludeklis strādātu normāli. Par visiem bojājumiem ziņot skolotājai.
39. Sekojiet, lai gludekļa siltā daļa nepieskartos elektriskajai auklai.

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.10

Par drošību skolas mācību darbnīcās

1. Vispārējie noteikumi

 

1. Praktisko darbu stundas mācību darbnīcā notiek stundu sarakstā paredzētā laikā, kas sākas un beidzas ar zvanu.
2. Skolēni darbnīcā strādā skolotāja norādītajās vietās. Mainīties darba vietām, vai stundas laikā aiziet no savas vietas bez skolotāja atļaujas aizliegts.
3. Stundai sākoties, skolēni organizēti ierodas darbnīcā un stundai beidzoties skolēni ar skolotāja atļauju aiziet no darbnīcas.
4. Skolēniem uzmanīgi jānoklausās skolotāja paskaidrojumi. Ja skolotājs sniedz tos darba laikā visai grupai, skolēniem nekavējoties darbs jāpārtrauc un uzmanīgi jāklausās. Darbu drīkst turpināt tikai ar skolotāja atļauju. Skolotāja paskaidrojumu laikā visiem instrumentiem, darba rīkiem un materiāliem jābūt noliktiem norādītās vietās.
5. Darba laikā aizliegts bez atļaujas staigāt pa darbnīcu, mainīties vietām vai iziet no darbnīcām.

6.Ja skolēns nav izpratis skolotāja paskaidrojumus, tad jautā skolotājam, paceļot roku.

7.Stundas laikā skolēni nedrīkst skaļi sarunāties, trokšņot, noliegts traucēt citus skolēnus darbā.

8.Starpbrīdī jāpārtrauc darbs, jāiziet no darbnīcas, un tā jāizvēdina.

9.Ja skolēns tiek ievainots, par to nekavējoties jāziņo skolotājam, kas ievainotajam sniedz pirmo medicīnisko palīdzību. Darbnīcā atrodas aptieciņa ar pirmās palīdzības medikamentiem.

10. Darba vietai vienmēr jābūt tīrai. Pareizi jālieto darba rīki. Jāstrādā vienmērīgi darba tempā.

11.Vajadzīgos materiālus un darba rīkus skolēni saņem no skolotāja.

12.Koplietošanas instrumentus paņem no skolotāja un pēc lietošanas noliek atpakaļ.

 

1. Darbā ar elektroinstrumentiem

 

13.Vispārējie noteikumi:

 

13.1 Nedrīkst ekspluatēt bojātas elektroiekārtas.

13.2. Aizliegts veikt darbus elektroiekārtai zem sprieguma.

13.3. Telpās ar paaugstinātu bīstamību ( mitrās un ar elektrovadāmības grīdām) aizliegts mainīt elektrospuldzes zem sprie­guma.

13.4. Aizliegts savienojumus ieslēgt un izslēgt zem sprieguma.       ;

13.5. Aizliegts pārbaudīt strāvas esamību vados un elektroiekārtās ar pieskaršanos.

13.6. Ekspluatējot elektroiekārtas nepieciešams periodiski pārbaudīt sazemējuma- nullēšanas izolācijas pretestību.

14.Avārijas situācijā:

14.1.Netuvoties fāzes vadam, kas nokritis zemē tuvāk par 5 m elektriskās iekārtās līdz 1000 V, ja spriegums lielāks par 1000 V -ne tuvāk par 8...20m m;

14.2.Atrodoties minētajā, zonā, soļa sprieguma iedarbības rajonā
virzīties pa rādiusu no noplūdes vietas arvien attālinoties, t.i.,

lecot uz vienas kājas vai liekot vienu pēdu cieši aiz otras;

14.3.Pārtrauciet strāvas padevi noplūdes vietai, atslēdzot to ar

slēdzi, pārcērtot vadu ( ar izolējoša materiāla instrumentu) vai veidojot elektrolīnijā ieslēgumu (uzmanīgi uzmetiet uz va­diem kādu elektriskās strāvas vadītāju, kas savienots ar zemi;

14.4.Avārijas gadījumā nekavējoties izsauciet tehnisko palīdzību un
ziņojiet darbu vadītājam.

14.5.Aizliegts pārbaudīt strāvas esamību vados un elektroiekārtās
ar pieskaršanos.

14.6.Ekspluatējot elektroiekārtas nepieciešams periodiski pārbaudīt
sazemējuma - nullēšanas, izolācijas pretestību.

 

III. Strādājot pie metālapstrādes virpas

 

15. Pareizi uzģērbiet spectērpu.
16. Pārbaudiet aizsarg norobežojumu stiprinājumu drošību. Un virpas korpusa sazemējumu.
17. Sagatavojiet instrumentus un sagataves noteiktā kārtībā tām paredzētā vietā.
18. Stingri nostipriniet griezni un apstrādājamo detaļu, izņemiet atslēgu no patronas un nolieciet noteiktā vietā.
19. Pārbaudiet virpas darbu tukšgaitā, ieslēgšanas un izslēgšanas kārbas darbību, vadības sviras.
20. Tieši pirms darba sākuma uzlieciet aizsargbrilles.
21. Lēni tuviniet griezni apstrādājamai detaļai, nepieļauj iet skaidas biezuma palielināšanos.
22. Lai izvairītos no traumas:
    • netuviniet galvu patronai vai griezējinstrumentam,
    • nesniedziet un nesaņemiet priekšmetus kustībā esošām virpas daļām,
    • neatbalstieties pret virpu, nelieciet uz tās instrumentus un sagataves,
    • nemēriet apstrādājamo detaļu, neeļļojiet, netīriet un nenovāciet skaidas no virpas, kamēr tā nav pilnīgi apstājusies,
    • nepieļaujiet, lai grieznis grieztu pārāk garu skaidu,
    • neapturiet virpu, bremzējot patronu ar roku,
    • neatejiet no virpas, to neizslēdzot,
    • nepieturiet un neķeriet ar roku griežamo detaļu.

23. Detaļu slīpēšanu izdariet ar stingrā rokturī iestiprinātu vīli vai smilšpapīru. Rokturim jābūt ar aizsardzības gredzenu.
24. Pirms virpas izslēgšanas attāliniet griezni no apstrādājamā materiāla.
25. Lietojiet bultu un uzgriežņu izmēriem atbilstošas atslēgas.
26. Ja darba laikā pazūd spriegums, nekavējoties izslēdziet virpu.
27. Pēc darba beigšanas attāliniet suportu un izslēdziet elektrodzinēju, ar birsti notīriet skaidas no virpas, nepūtiet skaidas un neslaukiet tās ar roku.

 

1. Strādājot pie ripzāģa
2. Pareizi uzģērbiet spectērpu.
3. Novāciet darba vieta visu lieko.
4. Pārbaudiet, lai zāģa disks būtu apgādāts ar nepieciešamām aizsardzības ierīcēm.
5. Strādājot pie kombinētas darbmašīnas, neizmantojiet vienlaicīgi

zāģi un ēveldisku.

32.Rūpīgi pārbaudiet zāģa centrējumu un nostiprinājumu, pārliecinieties
vai nav plaisu, vai nav bojātu zāģu zobu.

33. Pārliecinieties, vai pareizi noregulēta vadsliede, ķīlnazis.
34. Pārbaudiet darbgalda sazemējumu.
35. Pārbaudiet darbmašīnas darbu tukšgaitā, tās ieslēgšanas un izslēgšanas kārbu.

36.Pārbaudiet vai zāģmateriālos nav naglu, ļoti cietu zaru un tml.
37. Tieši pirms darba sākuma uzlieciet aizsargbrilles.

38. Zāģmateriālu bīdiet lēnām bez grūdieniem. Noturiet to stingri

un taisni.

39. Ja jāzāģē sagataves zāģa garumā, izmantojiet papildus balstus ar

rullīšiem.

40. Sekojiet lai koksnes un zāģa saskares vietā zāģa zobi virzītos

no augšas uz leju.

41. Koksnes virzīšanai izmantojiet speciālu bīdītāju.
42. Nebīdiet kokmateriālu, spiežot ar vēderu, stāviet sānis no kokmateriāla virzīšanas ceļa.
43. Neizņemiet un neslaukiet skaidas no strādājošas darbmašīnas.
44. Ja sākas klaudzieni, sitieni vai citi ripzāģa darbībai neraksturīgi trokšņi, nekavējoties izslēdziet darbmašīnu.
45. Pirms aiziešanas no darbmašīnas, izslēdziet to un pagaidiet,

kamēr tā pilnīgi apstājas.

46. Nebremzējiet izslēgtu, bet vēl rotējošu zāģi.

V. Strādājot pie frēzmašīnas

47. Pareizi uzģērbiet un sakārtojiet spectērpu.
48. Pārbaudiet aizsargrežģa nostiprinājuma drošību un frēzmašīnas korpusa sazemējumu.
49. Sagatavojiet instrumentus un sagataves noteiktā kartībā un tām paredzētā vietā.
50. Stingri nostipriniet frēzmašīnā apstrādājamo detaļu, atslēgu nolieciet noteiktā vietā.
51. Pārbaudiet frēzmašīnas darbu tukšgaitā, arī palaišanas un izslēg­šanas kārbas un vadības sviru darbu.
52. Tieši pirms darba sākšanas uzlieciet aizsargbrilles.
53. Frēzei apstrādājamo detaļu (vai otrādi) tuviniet lēni, nepieļaujiet skaidas biezumā palielināšanos.
54. Lietojiet tikai darba kārtībā esošos instrumentus.
55. Lai izvairītos no traumas:

55.1. netuviniet galvu frēzei vai kustīgajai detaļai,

55.2. nesniedziet un nesaņemiet priekšmetus pāri rotējošām vai kustībā esošām daļām,

55.3. neatspiedieties un neatbalstieties uz frēzmašīnas galda, nelieciet uz tā instrumentus vai sagataves,

55.4. nemēriet apstrādājamo detaļu, neeļļojiet un netīriet skaidas no darbmašīnas, kamēr tā nav pilnīgi apstājusies,

55.5.  neatdzesējiet frēzi vai detaļu ar lupatu,

55.6. nepieļaujiet, lai grieznis grieztu pārāk garu skaidu,

55.7.neapturiet frēzmašīnu bremzējot ar roku,

55.8. neatejiet no frēzmašīnas, to neieslēdzot,

55.9. pirms izslēgšanas attāliniet frēzi no apstrādājamās detaļas (vai detaļu no frēzes) ,

55.10. ja tīklā pazūd spriegums, nekavējoties izslēdziet palaišanas pogu.

56. Pēc darba beigšanas apturiet frēzmašīnu, novāciet skaidas, notīriet frēzmašīnu un instrumentus.

 

VI.Strādājot pie kokapstrādes virpas

57. Pareizi uzģērbiet spectērpu.
58. Pārbaudiet siksnas aizsarga stiprinājumu.
59. Pārbaudiet virpas korpusa sazemējumu.
60. Novāciet no virpas nevajadzīgus priekšmetus.
61. Pārbaudiet, vai sagatavē nav zari, plaisas, veicot tās rupjo apstrādi līdz vajadzīgai formai. Pēc tam stingri nostipriniet to virpas rotējošos centros.
62. Nostādiet atbalstus 2-3 mm attālumā no detaļas un nostipriniet to pret sagataves centra līniju.
63. Pārbaudiet, vai griezējinstruments ir uzasināts.
64. Pārbaudiet virpu tukšgaitā, tās ieslēgšanas un izslēgšanas pogu darbību.
65. Tieši pirms darba uzlieciet aizsargbrilles.
66. Tuviniet griezējinstrumentu materiāliem tikai pēc pilnu apgriezienu sasniegšanas.
67. Dariet to lēnām bez lielas piepūles.
68. Savlaicīgi pārbīdiet atbalstu tuvāk detaļai, nepieļaujot lielu atstarpi.
69. Lai izvairītos no traumām:

• netuviniet galvu virpai;
• nesaņemiet un nepasniedziet priekšmetus pāri strādājošai virpai;
• detaļu mēriet tikai pēc pilnīgas virpas apstādināšanas;
• neapturiet virpu, bremzējot ar roku rotējošu detaļu;
• neatejiet no virpas, to neizslēdzis.

VII.Strādājot pie urbjmašīnas

70. Pareizi uzģērbiet spectērpu.
71. Pārbaudiet siksnas pārvada aizsardzības norobežojuma drošību.
72. Pārbaudiet korpusa sazemējumu.
73. Stingri nostipriniet urbi patronā.
74. Pārbaudiet urbjmašīnas darbību tukšgaitā, ieslēgšanas un izslēgšanas pogu darbību.
75. Stingri nostipriniet detaļu spīlēs vai konduktorā.
76. Tieši pirms darba uzsākšanas uzlieciet aizsargbrilles.
77. Nelietojiet urbjus, kuru nostiprināšanas detaļa izdilusi.
78. Kad urbis ir sasniedzis vajadzīgos apgriezienus, tuviniet to detaļai lēnām, bez rāvieniem un pārliekas piepūles.
79. Pirms urbšanas paredzamo caurumu centros iesitiet padziļinājumus, koka sagatavēm to var izdarīt ar īlenu.
80. Urbšanas beigās esiet īpaši uzmanīgi, samaziniet spiedienu uz urbja padeves sviru.
81. Urbjot lielas koka detaļas, zem tām palieciet dēļa vai daudzslāņa finiera nogriezni.
82. Lai izvairītos no traumām:

• netuviniet galvu urbim,
• nelieciet uz urbja pamatnes nevajadzīgus priekšmetus;

82.3  neeļļojiet un neatdzesējiet urbi, izmantojot lupatas;

82.4. nebremzējiet patronu vai urbi ar roku;

82.5. neatejiet no urbja, to neizslēdzis.

83. Ja pazūd spriegums, nekavējoties izslēdziet elektrodzinēju.
84. Pirms izslēdziet elektrodzinēju, attāliniet urbi no detaļas.

 

VIII. Strādājot pie elektriskās ēveles

85.Pareizi uzģērbiet, sakārtojiet spectērpu;

86. Novākt darba vietā visu lieko;
87. Pārbaudiet vai ēveles naži ir nostiprināti, vai tajos nav iekrituši svešķermeņi;

88.Pārbaudiet aizsargrežģa nostiprinājuma drošību un elektriskās ēveles korpusa sazemējumu;

89.Pārbaudiet, vai materiālā nav ļoti cietu zaru, naglu un citu bīstamu svešķermeņu;

90.Pārbaudiet darbmašīnu tukšgaitā, tās ieslēgšanas un izslēgšanas pogas darbību.

91.Tieši pirms darba sākuma uzlieciet aizsargbrilles.

92.Lai izvairītos no traumas:

• materiālu bīdiet lēnām, bez grūdieniem,
• materiālu bīdīšanai izmantot speciālu bīdāmo instrumentu,
• nebīdiet materiālu ar vēderu, stāviet blakus bīdīšanas ceļam,
• neizņemiet un neslaukiet skaidas no darbojošās mašīnas,
• pirms aiziešanas no darbmašīnas, izslēdziet to un pagaidiet, lai tā pilnīgi apstājas.

93.Pēc darba pabeigšanas apstādiniet darbmašīnu;

94. Pēc pilnīgas ēveles apstāšanās notīriet ēveli ar birstīti un sakārtojiet vietu

 

 

IX.Strādājot pie uzasināšanas darbmašīnas (elektroteciles)

95. Pārbaudiet aizsargierīču stiprinājumu drošību;
96. Pārliecinieties, vai tecilas disks nav ieplīsis un pārbaudiet, ka tas ir nostiprināts;
97. Pārbaudiet darbmašīnas sazemējumu;
98. Nostipriniet atbalstu 2-3 mm attālumā no tecilas diska;
99. Paejiet sānis no bīstamās zonas un pārbaudiet darbmašīnu tukšgaitā;
100. Tieši pirms darba sākuma uzlieciet aizsargbrilles;
101. Asinot instrumentu, turiet to stingri, lēnām bez grūdieniem tuviniet to tecilas diskam nedaudz augstāk par tā horizontālo asi;
102. Nenoliecieties pie asināmā instrumenta, lai sekotu tā uzasināšanas gaitai. Instrumenta un tecilas saskari nosakiet pēc dzirkstelēm. Uzasināšanas kvalitāti nosakiet pēc tam, kad instruments ir attālināts no tecilas.
103. Neasiniet uz diska sānu virsmas;
104. Necenties noteikt instrumenta uzasināšanas kvalitāti ar tausti;
105. Nelieciet uz darbmašīnas asināmos priekšmetus, šablonus un citus priekšmetus;

106.Ja vajag atiet no darbmašīnas, izslēdziet to un sagaidiet tās pilnīgu apstāšanos.

 

1. Apstrādājot koksni ar rokas darbarīkiem

Pirms darba uzsākšanas-

107. Pareizi uzģērbiet spectērpu (priekšautu ar uzročiem vai halātu, uzlieciet galvassegu).
108. Sagatavojiet vajadzīgo inventāru (tabureti, birsti, liekšķeri), pārbaudiet skrūvgalda un palīgierīču stāvokli.
109. Sakārtojiet uz skrūvgaldiem individuālās lietošanas instrumentus skolotāja noteiktā kārtībā. Noņemiet no tiem visu nevajadzīgo.

Darba laikā –

110. Stingri nostipriniet skrūvgaldā apstrādājamo materiālu.
111. Lietojiet tikai nesabojātus, labi sagatavotus un uzasinātus instrumentus tikai atbilstoši to nozīmei.
112. Strādājiet tikai ar darbam piemērotām, gludām, labi uzasinātām ēvelēm.
113. Tehnoloģiskās operācijas (zāģēšanu, detaļu savienošanu) izpildiet uz skrūvgalda tikai šim nolūkam paredzētās vietās, izmantojot atbilstošās ierīces, atbalsta dēļus utt.
114. Notīriet skrūvgaldu no atkritumiem un ēveļskaidām. Savlaicīgi nododiet skolotājam kopējās lietošanas instrumentus.
115. Nenovērsiet uzmanību no veicamā darba, lietojiet pareizus darba paņēmienus.
116. Līmi sagatavojiet un karsējiet tikai skolotāja uzraudzībā un labi ventilējamā vietā.
117. Kokapstrādes darbnīcā nelietojiet atklātu uguni un elektriskās sildierīces.
118. Zāģējot vajadzības gadījumā lietojiet zāģlādi.
119. Ēveles attīriet no ēveļskaidām tikai ar koka ķīļu palīdzību.
120. Ja instruments tiek sabojāts darba laikā, nekavējoties to nomainiet.

Pēc darba beigšanas –

121. Materiālu pārpalikumus, nepabeigtos izstrādājumus nododiet dežurantam vai skolotājam.
122. Pārbaudiet instrumentu stāvokli un nolieciet tos skolotāja noteiktā kārtībā.
123. Ar birsti notīriet savu darba vietu. Nenopūtiet un neslaukiet skaidas ar rokām.
124. Līdz 2-5 mm attālumam ieskrūvējiet skrūvgalda piespiedkārbas.
125. Sakārtojieties pats.
126. Atstājiet darbnīcas tikai ar skolotāja atļauju.

 

XI.Dežurantu pienākumi kokapstrādes un metālapstrādes darbnīcās

 

127. Dežūrē divi (vai trīs) skolēni alfabēta secībā.
128. Dežūrē divas mācību stundas pēc kārtas.
129. Dežurantiem jāierodas darbnīcās 5 minūtes pirms stundas sākuma.
130. Dežurantiem pirms stundas jāizdala nepieciešamie instrumenti, materiāli, sagataves (ja skolotājs devis šādu uzdevumu).
131. Starpbrīdī dežuranti izvēdina telpas, iznes gružus.
132. Dežuranti ir atbildīgi par tīrību un kārtību koridorā, mašīntelpā, instrumentu telpā, ap skolotāja galdu, priekštelpā, materiālu, sagatavju, kā arī instrumentu kārtību un kārtību koplietošanas skapjos.
133. Dežurantiem precīzi jāievēro skolotāja norādījumi.

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.11

Par pirmās palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumos

 

Noteikumi nosaka kārtību, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība vispārējās izglītības iestādē.

Smagu traumu un saslimšanas gadījumā līdz brīdim, kad ierodas neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes brigāde, kā arī sadzīves traumu gadījumos, ja nav apdraudēta izglītojamā veselība un dzīvība, izglītojamiem pirmo palīdzību sniedz izglītības iestādē.

Izdevumus, kas saistīti ar profilaktisko veselības aprūpi un pirmās palīdzības sniegšanu, finansē no izglītības iestādes dibinātāja līdzekļiem.

Pirmo palīdzību izglītības iestādē sniedz medicīnas kabinetā. Izglītības iestādes medicīnas kabinets atbilst sanitāri higiēniskajām prasībām, ir nodrošināts ar nepieciešamajām medicīniskajām ierīcēm, aprīkojumu un medikamentiem, kā arī ar iespēju izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi.

Vispārējās izglītības iestādē pirmo palīdzību sniedz sertificēta ārstniecības persona-pirmskolas iestāžu un skolu māsa.

Visi skolā traumu un nelaimes gadījumi tiek reģistrēti attiecīgos žurnālos un par notikušo rakstiski informēta skolas administrācija, kā arī cietušā vecāki tiek informēti telefoniski (klases audzinātāja pienākums).

Cietušo, ja viņš ir spējīgs pats pārvietoties, līdz medpunktam pavada dežūrskolotājs, kurā stundā noticis negadījums. Gadījumos, kad cietušā pārvietošana nav iespējama, medmāsa sniedz nepieciešamo palīdzību uz vietas.

Lai palīdzētu medmāsai sniegt nepieciešamo neatliekamo palīdzību negadījumā cietušajam, tiek nozīmēts kāds no skolas darbiniekiem.

Gadījumos, kad nepieciešams cietušo nogādāt stacionārā, obligāti jāinformē par to vecāki.

 

I.Vispārējās prasības

 

1. Ja traumas vai slimības gadījumā ir bojāti asinsvadi, rodas asiņošana.
2. Ja cilvēks zaudējis daudz asiņu, iestājas akūta mazasinība, kas ļoti bīstama dzīvībai; tās laikā cietušais sūdzas par galvas reiboņiem, vājumu, aizdusu, slāpēm, „tumšs gar acīm”, „ausīs zvana”, cietušais ir bāls, klāts aukstiem sviedriem, āda kļūst auksta.
3. Asins zaudēšanas ātrums un intensitāte ir atkarīga no asinsvadu lieluma un bojājuma veida, asiņošana no lielās artērijas var izsaukt nāvi dažās minūtēs.

Palīdzības efektivitāti nosaka pirmās palīdzības sniedzēja zināšanas un prakse, kā arī paša cietušā prasme pašpalīdzības sniegšanā. Pirmās palīdzības veiksmīgumu nosaka ātrums, kādā to sniedz, tādēļ tas jādara personai, kas atrodas cietušajam vistuvāk.

 

1. Palīdzības sniedzēja darbība

 

4. Lai cietušajam būtu mazāks asiņu zudums, asiņošana jāaptur pēc iespējas ātrāk notikuma vietā, pēc tam jānogādā ārstniecības iestādē.
5. Jebkuras asiņošanas gadījumā pirmā palīdzība jāsniedz ātri, uzmanīgi un apzinīgi, lai pēc iespējas veiklāk, vienkāršāk un efektīvāk apturētu asiņošanu un nesagādātu cietušajam ciešanas.
6. Palīdzības sniedzēja darbības ir:

• cietušā sagatavošana asiņošanas apturēšanai;
• asiņošanas apturēšana ar spiedošu pārsēju.

 

III. Darbības, kas jāveic, sagatavojot cietušo asins apturēšanai

 

7. Pilnīgi vai daļēji novilkt drēbes un apavus. Lai izvairītos no cietušā papildus traumēšanas un iespējamiem sarežģījumiem nepieciešams:

• drēbes novilkt no veselās puses,

7.2. stipras asiņošanas gadījumā pārgriezt un atritinot atbrīvot brūci,

7.3. aukstā laikā atbrīvot tikai ievainoto ķermeņa daļu,

• liela vai pēdas traumas gadījumā apavus apgriezt aizmugurē vai pa vertikālo šuvi un novilkt, vispirms atbrīvojot paēdi.

8. Atbrīvot brūci no drēbēm, ja iespējams vispirms nomazgājot rokas.
9. Noņemt netīrumus apkārt brūcei. Neņemt ārā no brūces svešķermeņus, netīrumus, nemazgāt brūci.

 

1. Asiņošanas apturēšana ar spiedošu pārsēju

 

10. Asiņojošo ķermeņa locekli pacelt uz augšu.
11. Brūci pārsegt ar pārsienamo materiālu no individuālās paketes, ja tās nav, var izmantot tīru kabatlakatiņu, auduma gabalu, saliekot to spilventiņā, nedaudz piespiest ar pirkstiem un turēt 5 minūtes.
12. Ja asiņošana apstājas, uzlikto materiālu nenoņemt, bet uz tā uzlikt no cita pārsienamā materiāla un vates izveidotu biezāku spilventiņu un nosaitēt nedaudz piespiežot, lai netraucētu asins riņķošanu ievainotajā ķermeņa daļā. Nelikt uz brūces vienu pašu vati. Saitējot roku vai kāju, jāievēro, ka tas jādara no apakšas uz augšu, no pirkstiem virzienā uz ķermeni.
13. Ja asiņošana turpinās, uz pirmā pārsēja uzlikt jaunu pārsēju ar vati. Saitējot roku vai kāju. Jāievēro, ka tas jādara no apakšas uz augšu, no pirkstiem virzienā uz ķermeni.
14. Ja stipri asiņo galvas brūce, brūces malas, pirms pārsēja uzlikšanas ieteicams savienot ar leikoplastu.
15. Ja ievainota jugulārā vēna (pati lielākā kakla vēna), uzlikt mēreni spiedošu pārsēju, lai sirdī neiekļūtu gaiss, kas paralizē sirds darbību.
16. Pie atvērtiem krūšu kurvja ievainojumiem, ja ir lielas caurejošas brūces, kas no brūces ar gaisu tiek izstumts recekļains šķidrums, tās jāhermetizē uzliekot virsū paketes piesūcināto blīvo iesaiņojumu un pārklājot pāri polietilēna plēvi.

 

1. Asiņošanas apturēšana no deguna

 

17. Nosēdināt cietušo tā, lai viņa galva būtu nedaudz noliekta uz priekšu.
18. Saspiest degunu ar pirkstiem uz 2-3 minūtēm.
19. Uz virsdegunes un pakauša uzlikt aukstu kompresi.
20. Neatļaut cietušajam elpot caur degunu un to nošņaukt.
21. Cietušajam jāliek izspļaut asinis, kas nonākušas mutē, jo nonākušas kuņģi’, tās var izsaukt vemšanu.
22. Ja ir asiņošana no auss un asiņošanas iemesls nav ārēja brūce, nekavējoties izsaukt ātro medicīnisko palīdzību.

 

1. Iekšējās asiņošanas apturēšana

 

23. Iekšējo asiņošanu praktiski nav iespējams apturēt bez medicīniskā personāla līdzdalības.
24. Ja ir iekšējā asiņošana vai aizdomas par to, cietušajam jānodrošina miers.
25. Pie iespējamās asiņošanas vietas (vēders, galva, krūtis) pielikt aukstumu (polietilēna maisiņu ar ledu, aukstu ūdeni, sniegu) un nedot dzert.
26. Izsaukt ātro medicīnisko palīdzību.
27. Ja cietušais vemj asinis, uzlikt aukstumu uz vēdera, nedot dzert, izsaukt ātro medicīnisko palīdzību.

 

VII. Asiņošanas veidi un tās sekas

 

28. Asiņošanu iedala ārējā u iekšējā.

Iekšējā asiņošana rodas, kas bojāti iekšējie orgāni. Iekšējās asiņošanas gadījumos asinis sakrājas vēdera, krūšu dobumos.

29. Atkarībā no asinsvada bojājuma veida izšķir:

• arteriālo asiņošanu, kas ir visbīstamākā, asinis ir spilgti sarkanā krāsā, nāk no brūces pulsējoši;

29.2. venozo asiņošanu, tā ir lēnāka, asinis tumši sarkanā krāsā;

29.3. kapilāro asiņošanu, pie nelieliem ievainojumiem;

• jaukto asiņošanu, ja vienlaicīgi asiņo artērijas un vēnas, novēro, ja ir dziļas brūces.

30. Vīrieša organismā ir apmēram 5 litri asiņu, sievietes-4,5 litri. Cilvēka organisms nejūt 500 ml asiņu zaudējumu, 1000 ml-jau var būt bīstami, bet vairāk par 1000 ml-dzīvībai draudoši. Ja zaudēts vairāk par 2000 ml asiņu, cilvēku var glābt, nekavējoties un ātri atjaunojot zaudēto asins daudzumu.

 

VIII. Pirmās palīdzības sniegšana cietušajam no elektriskās strāvas

 

Elektrotraumas gadījumā, cietušais atbrīvojams no strāvas iedarbības un tam sniedzama medicīniskā palīdzība. Nekavējoties izslēgt elektroiekārtu no kuras cietušais guvis elektrotriecienu ar tuvāko slēdzi, svirslēdzi. Cietušais jānogulda un jānodrošina tam pilnīgs miers, nekavējoties jāizsauc ātrā medicīniskā palīdzība. Kamēr atbrauc medicīniskā palīdzība, cietušajam jānodrošina svaigs gaiss. Ja apstājusies elpošana un sirdsdarbība, cietušais mākslīgi jāelpina un tam jāizdara sirds masāža. Elpināšanu veikt caur aptieciņā esošo elpināšanas masku, uzliekot to uz muguras noguldītajam cietušajam uz atvērtas mutes, vispirms atliecot galvu. Elpināt iepūšot gaisu plaušās. Pēc tam noņemt masku, izlaist gaisu no cietušā plaušām. Pamīšus ar elpināšanu veikt sirds masāžu, liekot abas rokas krūškurvja vidū un izdarot 15-20 spēcīgus grūdienus. Elpināšanu un sirds masāžu atkārto, kamēr cietušajam atjaunojas sirdsdarbība un elpošana.

 

1. Pirmā palīdzība kaulu lūzuma gadījumā

 

Kaulu lūzumu gadījumā, cietušajam rodas spēcīgas sāpes, sevišķi kustinot traumēto locekli. Izšķir slēgtos lūzumus, kas nav bojāti audi un āda, un vaļējos lūzumus, kad lūzušie kauli bojājuši apkārtesošos audus un ādu. Cietušo locekli novietot miera stāvoklī, nofiksēt ar šinu vai citu līdzīgu priekšmetu, piesienot tā, lai šina aizsniegtu arī blakus esošos kaulus, starp kuriem ir cietušais kauls. Mugurkaula lūzuma gadījumā, cietušais ļoti uzmanīgi jānovieto uz horizontālas virsmas guļus uz ,muguras, ja tas nesagādā cietušajam vēl lielākas sāpes. Pretējā gadījumā cietušo nevajag pārvietot, jo tas var izsaukt muguras smadzeņu bojājumus, nekavējoties izsaukt ātro medicīnisko palīdzību, apsegt cietušo ar aptieciņā esošo folijas segu-ar spožo pusi uz iekšu, ja ārā ir auksti un cietušais jāsasilda, ar spožo pusi uz ārpusi, ja ārā ir karsti un cietušais jāpasargā no tiešiem saules stariem.

 

1. Pirmā palīdzība pie termiskajiem apdegumiem

 

Termiskie apdegumi ir augstas temperatūras ietekme uz ķermeņa daļu, tā audiem parasti apdedzinoties ar atklātu liesmu. Izšķir 4 apdeguma pakāpes:

1.pakāpe-ādas apsārtums;

2.pakāpe-pūslīšu rašanās uz apdedzinātās vietas;

3.pakāpe - audu atmiršana, melnu plankumu rašanās;

4.pakāpe - atmirst ne tikai āda, bet arī zemādas audi un kauli.

Nedrīkst raut no ķermeņa pielipušo apģērbu, pārdurt pūslīšus, smērēt uz apdeguma vietas smēres vai kaut ko uzbērt. Novilkt apģērbu, uz apdeguma uzlikt sausu sterilu saiti. Izsaukt ātro medicīnisko palīdzību.

 

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.12

Par drošību skolas organizētajos pasākumos

 

1. Katram skolēnam jāievēro skolas iekšējās kārtības noteikumi.
2. Katram skolēnam jāievēro sabiedrībā pieņemtās uzvedības normas.
3. Katram skolēnam jāuzņemas atbildība par savu uzvedību un rīcību.
4. Ikvienam skolēnam jārespektē skolotāja aizrādījumi.
5. Katram skolēnam jāizprot demokrātisma un pilsoniskas sabiedrības principi: domāt ne tikai par sevi, bet arī par pārējiem klātesošiem – negrūstīties, nebļaustīties, nelietot alkoholiskus dzērienus, nesmēķēt, nelietot narkotikas.
6. Neizmantot nekādus pirotehniskos līdzekļus!
7. Ievērot ugunsdrošības noteikumus.
8. Nebojāt skolas inventāru!
9. Skolas telpās neienest nekāda veida pudeles, jo īpaši stikla. Neienest aukstos un cita veida ieročus.
10. Telpās nedrīkst uzturēties ar virsdrēbēm.
11. 5.-8.klašu skolēni diskotēkās uzturas līdz plkst.21.00.
12. 9.-12.klašu skolēni diskotēkās uzturas līdz 22.30.
13. Par kārtības uzturēšanu skolā atbild dežūrējošie Pašvaldības policijas darbinieki, dežurējošie skolotāji un atbildīgais par pasākumu rīkošanu.
14. Skolēniem jāievēro arī Skolēnu pašpārvaldes pārstāvju aizrādījumi vai ieteikumi.

 

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.13

Par drošību sporta sacensībās un nodarbībās

 

1. Rīkot sporta sacensības un nodarbības atļauts sporta bāzēs vai sporta nodarbībām pielāgotās telpās, kas atbilst normatīvo aktu prasībām (izņemot specifiskus sporta veidus apvidū).
2. Rīkojot sporta sacensības un nodarbības, īrētās telpās direktors pārliecinās par telpu aprīkojumu piemērotību konkrētajam pasākumam un atbilstību normatīvo aktu prasībām.
3. Sporta sacensības un nodarbības ārā notiek tikai tādos laika apstākļos, kas neapdraud skolēnu veselību un drošību, t.i., ja gaisa temperatūra ir +15^o C, tad īsajos sporta tērpos, ja zem +15^oC, tad garajos sporta tērpos (normālā vēja plūsmā).

4. Sporta sacensības un nodarbības rīko ārstniecības personas, kas atbild par pirmās palīdzības sniegšanu, klātbūtnē.
5. Rīkojot vairāku skolu sporta sacensības, organizators ievēro visas prasības, kas saistītas ar masu pasākuma rīkošanu, nodrošinot reglamenta “Par drošību sporta sacensībās un nodarbībās” ievērošanu.
6. Piedaloties vairāku skolu sporta sacensībās, atbildīgā persona iesniedz rakstisku informāciju, kurā norādīts sacensību laiks, vieta, pārvietošanās iespējas, skolēnu saraksts un personas kods, laiks, kad skolēni iepazīstināti ar drošības instrukciju un veikta veselības pārbaude. Ārsta pārbaude veicama ne retāk kā divas reizes gadā.
7. Rīkojot sporta nodarbības, sporta grupās uzņem skolēnus, kuriem ir ārsta atļauja un vecāku iesniegums.
8. Skolas ārstniecības persona informē sporta skolotāju vai treneri par skolēnu veselības stāvokli pēc slimības vai traumas.
9. Skolas sporta sacensības notiek klašu audzinātāju un medmāsas klātbūtnē.

 

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.14

Par drošību sporta zālē un ģērbtuvē

 

1.Atļauts atrasties sporta zālē tikai sporta skolotāju klātbūtnē.

2.Ieeja sporta zālē tikai sporta apavos (arī nevingrotājiem).

3.Izmantot sporta inventāru tikai ar sporta skolotāju atļauju un pēc sporta skolotāju norādījumiem.

4.Kategoriski aizliegts ieiet sporta inventāra noliktavā bez sporta skolotāja atļaujas un apzināti bojāt sporta inventāru.

5.Nevingrotājiem jāatrodas sporta skolotāja norādītajā vietā un uzmanīgi jāseko sporta stundas norisei.

6.Atrodoties sporta zāles vestibilā, jāievēro skolas darba drošības noteikumi.

7.Ieiet sporta ģērbtuvē tikai tad, kad iepriekšējā klase ir izgājusi no tās.

8.Izmantojot dušu, jāaizgriež krāni un par bojājumiem ziņot sporta skolotājiem.

9.Par atstātām vērtīgām mantām (mobilie telefoni, pulksteņi, rotas lietas, nauda, utt.) sporta skolotāji neatbild.

10.Kategoriski aizliegts piedalīties sporta stundās ar rotas  lietām (auskari, ķēdes, pīrsingi, gredzeni, pulksteņi, utt.) kuri apdraud savu un citu skolēnu drošību.

 

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.15

Par drošību kora un ansambļa nodarbību laikā

 

1. Kora un ansambļa nodarbību laikā, uzejot uz podestiem, negrūstīties.
2. Atrodoties uz podestiem, negrūstīties, noejot no podestiem, nesteigties, negrūst priekšā ejošos, skatīties, kur ejam.

 

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.16

Par drošību mācību stundu un starpbrīžu laikā

 

1. Mācību stundu laikā par kārtību un drošību gaiteņos rūpējas apkopējas.
2. Starpbrīžos par kārtību un drošību atbild dežurants – pedagogs.
3. Katru dienu  skolā par kārtību un drošību atbild dežurējošais administrators.
4. Mācību stundu laikā skolas apgaitu veic skolas policists.
5. Ārkārtas gadījumos augstāk minētās personas par atgadījumu nekavējoties ziņo direktoram, direktora prombūtnes laikā – direktora vietniekam saimniecības jautājumos.(Tel.112)
6. Tiek iedarbināts trauksmes zvans un skolēni, pedagogi un darbinieki pēc evakuācijas plāna atstāj skolas telpas līdz situācijas normalizēšanai.

 

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.17

Par rīcību vētras gadījumā

 

Stiprs vējš var izlauzt kokus, sagāzt žogus, noraut māju jumtus u.t.t. savainojot cilvēkus. Jūra var izskalot arī viltus dzintaru – fosforu.

Rīcība vētras laikā:

Sagatavojieties iespējamiem elektropadeves zudumiem.

Aizveriet māju un ēku durvis, bēniņu lūkas, logus.

Neuzturaties logu tuvumā.

Nostipriniet vai noņemiet priekšmetus no māju balkoniem.

Neatstājiet telpas bez īpašas vajadzības.

Atrodoties ārpus telpām:

Nestāviet paši un nenovietojiet transporta līdzekļus zem kokiem, celtniecības sastatnēm, reklāmas stendiem, elektropārvades līnijām un tml.

Netuvojieties sarautiem elektrolīniju vadiem.

Klajā laukā atrodiet vietu, kur patverties, vēlams ieplakā, grāvī vai vismaz nogulties zemē.

Neuzturēties parkos un mežos.

 

Masu pasākumu laikā:

Dodieties prom organizētā veidā, neradot paniku.

Nelietojiet lietussargus.

Izvairieties no uzstādītajām konstrukcijām.

Braucot ar automašīnu:

Klajā laukā vai uz lauku ceļa apstājieties, izkāpiet no automašīnas un patverieties ieplakā, grāvī vai vismaz nogulieties zemē.

Nelaimes gadījumā zvanīt pa telefonu –112.

 

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.18

Par rīcību gāzes izpūšanas gadījumā

 

1. Sniegt palīdzību cietušajiem, dot mediķa ieteikumus klātesošajiem.
2. Atvērt logus telpu vēdināšanai.
3. Aicināt skolēnus atstāt telpu , kur izpūsta gāze, kā arī apkārtējās telpas.
4. Izsaukt policiju.
5. Veikt telpu mazgāšanu un uzkopšanu, telpās darbu atsākt nākošajā dienā.
6. Veikt pārrunas klasēs, izdarot ierakstus žurnālos.

 

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.19

Par drošību uz ūdens un ledus

1. Peldoties jūrā ievēro glābšanas dienesta norādījumus – nepeldies, kad mastā ir melnā bumba.
2. Peldies tikai kopā ar pieaugušajiem. Neesi pārgalvīgs – nepeldies lielos viļņos, vai dziļi jūrā – jūra ir viltīga un viļņi var Tevi ieraut dziļumā.
3. Nepeldi tālāk par bojām.
4. Nepeldies ezeros un upēs: vietās, kuras nav paredzētas peldēšanai.
5. Nelec ūdenī, nezinot šo vietu, jo tā Tu viegli vari salauzt mugurkaulu.
6. Notiekot nelaimes gadījumam, nekavējoties ziņo glābšanas dienestam vai tuvākiem pieaugušiem cilvēkiem.
7. Nekad neej uz ledus svešās ūdens tilpnēs.
8. Atceries, ka ledus biezums palielinās pakāpeniski, valdot salam.
9. Neej uz ledus meldru u.t.t. tuvumā, jo tur ledus ir trauslāks.
10. Ja ledus krakšķ, centies steidzami atgriezties krastā.
11. Ja esi ielūzis ledū, centies izkļūt uz ledus atmuguriski ar pleciem vispirms. Dari to lēnām.
12. Ja ielūzis draugs, tad centies pasniegt ielūzušajam kādu koku, virvi u.t.t., lēnām velkot cietušo uz ledus.
13. Centies sasaukt palīgus.

 

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.20

Par ceļu satiksmes drošību

 

Pilsētā :

1. ej tikai pa ietvi, ja tās nav, ej pa ielas kreiso pusi;
2. neskrien pāri ielai, ja tuvojas transporta līdzeklis;
3. pārej ielu tikai gājēju pārejās, ievēro luksofora signālus;
4. pārejot vienvirziena ielu, skaties, no kuras puses brauc transporta līdzeklis;
5. pārejot divvirziena ielu, vispirms paskaties pa kreisi, pēc tam – pa labi;
6. šķērso ielu tikai tad, ja netuvojas transporta līdzekļi, vai tie apstājušies, lai dotu ceļu gājējiem;
7. kad esi izkāpis no transporta līdzekļa, vispirms aizej līdz ietvei un tad atrodi vietu, kur pāriet ielu.

Citās apdzīvotās vietās:

8. ej tikai pa ceļa kreiso malu;
9. ceļu drīkst šķērsot tikai labi pārredzamās vietās;
10. neskrien pāri ceļam, ja tuvojas transporta līdzeklis;
11. kad izkāp no autobusa, pagaidi, kamēr tas aizbrauc, un tikai tad šķērso ceļu.

ATCERIES!

12. Dažkārt autobraucēji ir neuzmanīgi, tāpēc sargā sevi!
13. Nekad nerotaļājies uz ielas vai ceļa!

 

 

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.21

Par personīgās higiēnas un darba higiēnas noteikumiem

 

1. Vispārīgie jautājumi
2. Par noteikumu ievērošanu ir atbildīgs iestādes vadītājs.
3. Mācību iestādi neapmeklē izglītojamie:
   • vecumā līdz 12 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par -20 C;
   • vecumā no 13 gadiem, ja gaisa temperatūra ir zemāka par -25 C.

3. Iestāde veicina iespēju izglītojamiem glabāt nepieciešamās lietas iestādē, lai netiktu pārsniegts izglītojamā somas piepildījuma svars, kas atbilst maksimālajām pārnēsājamo priekšmetu smaguma normām attiecīgajā vecuma grupā:

• 9-11 gadus veciem izglītojamiem 3,5-4 kg;
• 12-13 gadus veciem izglītojamiem 4-4,5 kg;
• 14-15 gadus veciem izglītojamiem 4,5-5 kg;
• 16 gadus veciem un vecākie, izglītojamiem 5 kg un vairāk.

4.Iestādes darbinieki atbilstoši normatīvos aktos noteiktai kārtībai pirms stāšanās darbā veic obligātās pirmreizējās veselības pārbaudes, bet turpmāk-periodiskās veselības pārbaudes.

 

 

II.Iestādes ēkas un teritorija

5. Iestādes ēkā var atrasties citas institūcijas, kurām ir atsevišķa ieeja un kuru darbība:

• neapdraud bērnu drošību un nerada kaitējumu bērnu veselībai;
• netraucē pedagoģisko procesu.

6. Iestādes teritorijā ir vismaz šādas funkcionālās zonas:

• iestādes specifikai atbilstoša sporta zona (sporta laukums vai stadions, telpas vai būves sporta inventāra glabāšanai);
• saimniecības zona, atkritumu konteineru novietne);

7. Sporta zona atrodas ne tuvāk par 20 m no iestādes mācību korpusa logiem.

Ja teritorijas nepietiekamas platības dēļ sporta zona atrodas tuvāk, to norobežo ar metāla sietu, trokšņu aizsegu, apstādījumiem vai citu estētisku aizsegu, kas aizsargā no trokšņiem un garantē izglītojamo drošību pārējā teritorijā.

8. Sporta laukuma ir klāts ar noblīvētu grunts segumu vai sporta nodarbībām piemērotu veselībai nekaitīgu cita blīva materiāla segumu.
9. Saimniecības zonā ne tuvāk par 20 m no iestādes ierīko betonētu vai asfaltētu laukumu sadzīves atkritumu konteineru novietošanai. Atkritumus glabā slēgtos konteineros, lai tiem nevarētu piekļūt kaitēkļi un grauzēji, kā arī netiktu piesārņota pārtika, iekārtas, teritorija, dzeramais ūdens un vide.
10. Iestādes teritorija tiek uzkopta, lai nepieļautu infekcijas slimību perēkļa rašanos.

 

III. Iestādes telpas un to iekārtojums

11. Atbilstoši izglītības programmai, ko īsteno iestādē, ir šādas telpu grupas:

• administrācijas un darbinieku (skolotāju, pasniedzēju, meistaru) telpas;

11.2. mācību telpas (klases, kabineti, laboratorijas);

11.3. telpas praktisko iemaņu gūšanai (amatu mācības);

11.4. bibliotēka ar lasītavu;

• aktu zāle ar skatuvi;

11.6. sporta zāle ar atbilstošām palīgtelpām (sporta inventāra noliktava, ģērbtuves, sanitārtehnikās telpas);

11.7. tualetes (zēnu, meiteņu, darbinieku);

• garderobe;

11.9. saimniecības telpas;

• medicīnas kabinets;
• ēdināšanas bloks (ēdamtelpa ar virtuvi un palīgtelpām).

12. Mācību telpas aprīko ar mēbelēm, kuras atbilst izglītojamo augumam:

 

Mēbeles izmērs	Izglītojamā augums (cm)	Galda augstums (cm)	Krēsla augstums (cm)
1.	Līdz 115	46-50	26-30
2.	116-130	51-56	31-34
3.	131-145	57-32	35-38
4.	146-160	63-68	39-42
5.	161-174	69-74	43-44
6.	Virs 174	Virs 74	Virs 44

 

13. Ķīmijas, fizikas, darbmācības kabineta, mājturības, datorklases un datorizētās darba vietas iekārtošanā ievēro mācību specifiku un darba drošības noteikumus.
14. Telpu apdarei izmanto viegli tīrāmus, dezinficējamus un veselībai nekaitīgus materiālus.
15. Pie sporta zāles ir ģērbtuves, dušas telpas un tualetes atsevišķi zēniem un meitenēm.
16. Tualetē ir tualetes papīrs, ziepes.

 

1. Datorklase
2. Iestāde nodrošina, lai mācību laikā monitora ekrāna minimālais attālums līdz izglītojamā acīm ir 0,6+ 0,15 m.
3. Datorklases logus aprīko ar saules aizsargierīcēm.
4. Nodarbību laikā pie displeja ik pēc 15-20 minūtēm nodrošina 5-10 minūšu pārtraukumu, tā laikā lietojot citas mācību metodes.

 

V..Ūdensapgāde un kanalizācija

20. Dzeramais ūdens iestādē atbilst dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām.
21. Iestādei ir centralizēta aukstā ūdens apgāde, sadzīves kanalizācijas sistēma, kā arī lietus ūdens novadīšanas sistēma ēkai un teritorijai.

 

20.6.Apkure un ventilācija

22. Pieļaujamā minimālā gaisa temperatūra iestādes telpās:

• mācību telpa +18 C;

22.2. aktu zālē +18 C;

22.3. sporta zālē +16 C;

• dušas telpās +20 C;

22.5.tualetēs +20 C;

22.6.garderobē +18 C.

23. Mehānisko pieplūdes un vilkmes ventilāciju ierīko visās skolas telpās.
24. Ķīmijas kabinetā un laboratorijā papildus ierīko vilkmes skapi.
25. Sporta stundas var notikt laukā, ja gaisa temperatūra nav zemāka par -14 C.

 

1. .Apgaismojums
2. Mākslīgā apgaismojuma minimālais līmenis:

 

Telpa vai teritorija	Apgaismojamā virsma, uz kuras tiek normēts apgaismojums	Mākslīgā apgaismojuma līmenis (Ix)
Iestādes teritorija	Zeme	20
Mācību telpa	Galda virsma; Tāfeles vidus (vertikāli)	300 500
Zīmēšanas kabinets	Tāfeles vidus (vertikāli)	500
Sporta zāle	Grīda	200
Aktu zāle	Grīda	200
Garderobe	Grīda	150
Tualete un dušas telpas	Grīda	150

 

27. Telpā, kurā nav dabiskā apgaismojuma, var ierīkot noliktavu, tehniskā personāla palīgtelpu, tualeti, dušas telpu vai garderobi.
28. Apgaismes armatūru ierīko tā, lai nodrošinātu gaismas izkliedi, gaismas plūsmas vienmērību un nepārtrauktību, kā arī tāfeles apgaismojumu bez atstarošanās.
29. Mācību telpā, kur logi izvietoti dienvidu pusē, tos aprīko ar saules aizsargierīcēm. Laikā, kad aizsargierīces nav nepieciešamas izmantot, tās nedrīkst aizklāt loga stikloto daļu.

 

VII. Telpu uzkopšana

30. Katra iestādes telpa (arī šo telpu iekārta) tiek uzturēta tīra un darba kārtībā. Lai nodrošinātu telpu tīrību un kārtību, iestādē izstrādā telpu uzkopšanas plānu.

 

VIII. Ēdināšanas bloks

31. Ēdināšanas blokā tiek ievērotas pārtikas aprites uzņēmumam noteiktās higiēnas prasības.
32. Ēdināšanas bloka vadītājs, saskaņojot ar iestādes ārstniecības personu, izstrādā ēdienkarti divām nedēļām. Ēdināšanu organizē saskaņā ar ēdienkarti atbilstoši veselīga uztura principiem.
33. Ēdināšanas bloka darbinieki darba procesā ievēro personīgo higiēnu, izmanto un maina darba apģērbu atbilstoši veicamā darba specifikai. Darba apģērbu uzglabā atsevišķi no personīgā apģērba.
34. Ēdamtelpā ir pietiekams vietu skaits, lai izglītojamiem nodrošinātu ēdināšanu ne vairāk kā trijās maiņās.
35. Izglītojamiem ir iespēja vismaz reizi dienā saņemt siltu ēdienu. Tam paredz 20 minūšu starpbrīžus.

 

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.22

Par drošību ekskursijās un pārgājienos

 

Noteikumu ievērošana ir saistoša skolotājam no ekskursijas vai pārgājiena uzsākšanas brīža līdz pēdējā skolēna izsēdināšanai, beidzoties ekskursijai vai pārgājienam.

I.daļa

 

Ekskursijas vai pārgājiena laikā atbildīgais skolotājs par skolēnu dzīvību un drošību:

1. Uzrauga ekskursijas vai pārgājiena vadītāja darbību;

1. Gādā, lai skolēni autobusa kustības laikā sēdētu savās vietās, kategoriski aizliegts stāvēt kājās blakus šoferim pie izejas durvīm;
2. Nokārtošanos organizē pēc iespējas tajās vietās, kur ir tualetes, bet, ja tas nav iespējams, tad pirms skolēnu izlaišanas no autobusa, katru reizi atgādināt aizliegumu doties pāri ceļam;
3. Organizējot skolēnu brīvo laiku:

4.1.  neatļauj doties brīvsolī pa vienam,

4.2. skolēnus sadala grupiņās, norādot kurš ir atbildīgais konkrētajā grupiņā par atgriešanās laika un uzvedības normu ievērošanu,

4.3. pirms došanās brīvajā laikā, atgādina par vietu, uz kuru ir jāatgriežas,

4.4. pārliecinās, lai katrā mazajā grupiņā būtu vismaz viens pulkstenis, kas ir salīdzināts ar grupas vadītāja pulksteni;

4.5. ja brīvais laiks ieplānots ārpus Latvijas robežām, tad katram skolēnam ir jābūt piespraudei ar fotogrāfiju, vārdu un uzvārdu, valsti un pilsētu, no kuras skolēns ir ieradies. Apmešanās vietu un grupas vadītāja tālruni;

4.6. ja skolēns nav laikā ieradies norādītajā vietā, grupa turpināt ekskursiju vai pārgājienu pēc paredzētās programmas nedrīkst līdz apstākļu noskaidrošanai:

4.6.1. ar skolēniem kopā paliek atbildīgais skolotājs, bet otrs pedagogs dodas pēc palīdzības pie vietējās policijas;

4.6.2. ja ar neatgriezušos skolēnu noticis nelaimes gadījums ar hospitalizāciju, tad grupas vadītājs kopā ar atbildīgo skolotāju izlemj par ekskursijas vai pārgājiena turpmāko gaitu,

4.6.3. ja ar neatgriezušos skolēnu noticis letāls iznākums vai nelaimes gadījums ar smagām sekām, tad visa grupa atgriežas mājās,

4.6.4.ja skolēns ir pazudis bez vēsts līdz vakaram, tad visa grupa atgriežas mājās (ja ekskursija vai pārgājiens ir Latvijā) pazušanas vietā paliek viens no skolotājiem, kas pavada grupu. To nosaka atbildīgais pedagogs.

4.6.5.ja skolēns pazudis bez vēsts vai noticis nelaimes gadījums ar smagām sekām vai letāls iznākums (ekskursija notiek citā valstī), tad pēc ziņošanas policijai, obligāti ir jāgriežas pie attiecīgās valsts Latvijas vēstniecībā, tālākai rīcības saskaņošanai.

1. Dodoties pāri ielai apdzīvotās vietās, nodrošina otra pedagoga esamību grupas beigās;
2. Ierodoties nakšņošanas vietā:

6.1. pārliecinās par nakšņošanas vietas atbilstību visiem drošības noteikumiem,

6.2.  apzina evakuācijas iespējas ugunsgrēka gadījumā,

6.3. ja nakšņošana paredzēta uz grīdas, tad tā drīkst būt tikai koka vai mīkstā grīdas seguma;

1. Noteikumi, kas jāievēro skolēnu nakšņošanā:

7.1. naktsmiers sākas plkst.23⁰⁰ un ilgst vismaz līdz 7⁰⁰,

7.2. atbildīgā skolotāja un pārējo grupu pavadītāju nakšņošanas vietai jāatrodas    skolēniem zināmā vietā, pēc iespējas tuvāk vietai, kur nakšņo skolēni,

7.3. nakts laikā koridorā  un koplietošanas telpās jādeg dežūrgaismai,

7.4.  jebkurš pasākums pēc plkst. 23⁰⁰ notiek tikai skolotāja klātbūtnē,

7.5. skolēnu nakšņošanas vietai ir jābūt pasargātai no nepiederošu personu piekļūšanas,

7.6. naktsmiera laikā skolēniem un skolotājiem kategoriski aizliegts  atrasties ārpus nakšņošanas vietas,

7.7. autobusa šoferim ir jānodrošina pilnīgs naktsmiers vismaz 8 stundas,

7.8. nakšņojot teltīs, visas nakts garumā nodrošināt vismaz viena skolotāja vai pieaugušā dežūru pie ugunskura;

1. Nodrošina autobusa šofera darbu ne garāku kā 10 stundas, ieskaitot
2. Noteikumi, kas jāievēro, organizējot skolēnu peldēšanos:

9.1. vienlaikus ūdenī drīkst atrasties ne vairāk kā 10 skolēni un peldēšanās  ilgums tiek noteikts katrā konkrētajā gadījumā, nav pieļaujama skolēnu pārsalšana un peldēšanās vietās, kas ir dziļas, ar dūņainu pamatu, kur ir liela straume, atvari, piegružota vai purvaina vieta,

9.2. peldēties skolēniem atļauts tikai gaišajā diennakts laikā, ja laika apstākļi to atļauj;

9.3. kategoriski aizliegts organizēt skolēnu peldēšanos skolotājiem, kuri paši neprot peldēt vai nav pārliecības, ka spēs izglābt slīkstošu skolēnu;

9.4. peldvietai jābūt viegli pārskatāmai;

9.5. peldēšanās vietai jābūt apgādātai ar elementārajiem glābšanas līdzekļiem – virve, glābšanas riņķis.

1. Brokastīs nodrošina skolēnus ar karstu dzērienu – kafiju, tēju, kakao u.c.
2. Atstājot nakšņošanas vietu, pārliecinās par atstāto telpu kārtību, organizē atstāto mantu savākšanu un nepieciešamības gadījumā organizē telpu uzkopšanu;
3. Muzeju, izstāžu, pilsētas ekskursiju u.c. objektu apmeklējuma laikā nodrošina skolēnu uzraudzību, īpašu vērību veltot skolēnu uzvedībai pilsdrupās, dabas parkos, pie stāvām nogāzēm, šaurās ejās, alās u.c. vietās, kas saistītas ar paaugstinātu risku;
4. Pārvietojoties pa ceļiem jāievēro:

13.1. pārvietošanās ar kājām atļauta tikai diennakts gaišajā laikā,

13.2. pārvietošanās notiek tikai pa ietvēm, gājēju ceļiem vai pa ceļa nomali transporta līdzekļu braukšanas virzienā kolonnā ne vairāk par dieviem skolēniem rindā ;

13.3. pārvietojoties ar kājām pa ceļiem kolonnas priekšgalā un aizmugurē tās kreisajā pusē jāatrodas pieaugušajam, kurš pavada skolēnu grupu, ar sarkaniem karodziņiem;

13.4. kategoriski aizliegts pārvietoties negaisa laikā vai laikā, kad gaisa t^o ir augstāka par +25^o , ja ilgstoši gaisa t^o ir augstāka par +25^o, tad pārvietošanos var organizēt agrā rītā vai vēlā pēcpusdienā.

1. Bīstamā situācijā pārtrauc ekskursijas vai pārgājiena norisi un informē skolas direktoru vai administrācijas pārstāvi, ja ar direktoru nav iespējams sazināties.

 

II.daļa –  Rīcība nelaimes gadījumā

 

Ja grupas dalībniekam radušies miesas bojājumi, kas paredz cietušā evakuāciju vai ir iestājies letāls iznākums, ekskursijas turpmākā virzība tiek pārtraukta un atbildīgais skolotājs par skolēnu dzīvību un drošību:

1. izsauc medicīnisko palīdzību zvanot pa tālruni 112,
2. ziņo vecākiem vai aizbildņiem par notikušo,
3. dodas mājup ar pārējiem ekskursijas (pārgājiena) dalībniekiem,
4. pārgājiena vadītājs paliek pie cietušā, līdz ierodas vecāki (aizbildņi) vai, ja iespējams, dodas ar cietušo mājup.

DROŠĪBAS NOTEIKUMI Nr.23

Par darba drošību darbiniekiem

 

1. VISPĀRĒJĀS PRASĪBAS

1. Darba vietā darbinieku iepazīstināt ar konkrēta darba veida raksturīgiem drošības jautājumiem.
2. Darbiniekus iepazīstināt ar tehnoloģisko procesu un iekārtām.
3. Atkārtotu instruktāžu veikt visiem darbiniekiem ne retāk kā reizi gadā, bet darbos ar bīstamām iekārtām ne retāk kā reizi sešos mēnešos.
4. Ārpuskārtas instruktāžas organizēt darbiniekiem, ja pārstrādātas jaunas darba drošības instrukcijas vai darbinieks pārkāpj darba drošības prasības.
5. Darbiniekiem regulāri pēc Veselības centra prasībām iziet medicīniskās pārbaudes.
6. Piedalīties Izglītības pārvaldes rīkotajos kvalifikācijas celšanas kursos.
7. Visiem darbiniekiem piedalīties darba drošības instruktāžās.
8. Darbā pieņemt pilngadīgus abu dzimumu darbiniekus.

1. KONKRĒTĀ DARBA VEIDA RAKSTURĪGĀKĀS ĪPATNĪBAS, TO BĪSTAMĀS ZONAS

1. Ēku un būvju apkopei un remontam pievērst uzmanību, piesardzību:

• elektriskajam tīklam;
• nepietiekamam apgaismojumam;
• ugunsbīstamībai, sprādzienbīstamībai;
• krītošiem priekšmetiem;
• slidenām grīdām, kāpnēm, gājēju celiņiem;
• bojātam inventāram,
• neapmierinošai sanitāri higiēniskai situācijai.

1. Telpu apkopējai:

• zināt drošus darba paņēmienus, lietojot elektrificētos tehniskos uzkopšanas līdzekļus;
• tīrīšanas, mazgāšanas, dezinficēšanas līdzekļus;
• aerosolus;
• darba rīkus un inventāru
• zināt darba drošības prasības 1.kvalifikācijai elektrodrošības grupas ietvaros;
• zināt mazgāšanas ierīču, skalojamo kastu, ūdenssildītāju ierīču precīzas ekspluatācijas prasības, kā arī ventiļu atrašanās vietas un prast rīkoties ar tām.
• zināt un ievērot telpu ugunsdrošības instrukciju;
• lietot izsniegtos specapģērbus un individuālos aizsardzības līdzekļus (kokvilnas auduma halāti, kombinētie cimdi, gumijas cimdi);
• pabeidzot darbu , sakārtot un novietot šim nolūkam paredzētajās vietās darba rīkus, inventāru, mazgāšanas, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus.

1. Strādājot ar kopēšanas iekārtu uz operatoru var iedarboties:

• elektriskā strāva’;
• elektriskais lauks;
• nepietiekams apgaismojums;
• paaugstināta putekļu koncentrācija;
• bojāta kopēšanas iekārta;
• ugunsbīstamība un sprādzienbīstamība;
• darba telpā jābūt ventilācijai un ogļskābes dzēšamajam aparātam.

1. Sētniekam bīstamie un kaitīgie darba vides faktori:

• elektriskā strāva;
• nepietiekams apgaismojums;
• ugunsbīstamība un sprādzienbīstamība;
• krītoši priekšmeti;
• bojātas iekārtas , aprīkojumi.

1. Sētniekam jāzina:

• pirms lietot jebkuru ierīci, aparātu vai mehānismu, jāiepazīstas ar attiecīgo instrukciju un tās lietošanas noteikumiem;
• pašiem aizliegts remontēt ierīces un mehānismus, ja tie ir bojāti;
• vai zāles pļāvējs ir kārtībā;
• un jāpārredz pļaujamā vieta, vai tur nav akmeņi, zari, dažādi priekšmeti;
• zāles pļāvēja bojājuma gadījumā jāaptur dzinējs;

1. Ēku remontstrādniekam jāzina:

• ka strādāt ar pārnēsājamiem elektriskiem darba rīkiem atļauts tiem darbiniekiem, kuri speciāli apmācīti un instruēti par šo instrumentu apkalpošanu;
• darbs, kurš ir saistīts ar nolaišanos akā jāpilda brigādei, kurā ir ne mazāk par 3 cilvēkiem- viens strādā akā, otrs seko darbam, trešais sagatavo detaļas;
• nelietot bojātus instrumentus;
• nelietot uguni pie atvērtas akas;
• pirms nolaišanās akā jāpārbauda, vai tur nav uzkrājušās gāzes;
• par ugunsbīstamību un sprādzienbīstamību;
• ka atbild par pareizu un kvalitatīvu siltumtīklu un ūdensvadu kanalizācijas sistēmas apkopi.

1. Darba drošība lietojot televizoru – jāievēro:

• ugunsbīstamība un sprādzienbīstamība;
• inventāra stabilitāte;
• ērtai pieejai tā atvienošanai no elektriskā tīkla;
• reizi gadā veikt profilaktisku apskati, iztīrīt putekļus;
• neaizklāt ventilācijas atvērumus;
• neatstāt televizoru bez uzraudzības;
• kad televizors ir izslēgts, tas jāatvieno no sienas kontaktligzdas;
• ja televizoram ir bojājumi, tad nedrīkst atkārtoti ieslēgt.

1. Darba drošības prasības elektroiekārtu apkalpojošam personālam ir:

• jāzina savas skolas tehnoloģiskās iekārtas;
• elektroiekārtu apkalpojošam darbiniekam jābūt no 2. līdz 5. ieskaitot kvalifikācijai, jāiziet periodiski medicīniskās pārbaudes;
• darbiniekam jāorganizē pārbaudes drošības tehnikā vienu reizi gadā;
• darbiniekam jāgādā par elektroiekārtas drošību;
• drošinātāji jāieliek un jāizņem, atslēdzot spriegumu;
• darba vietā jāatslēdz strāva, kurā notiek remontdarbi;
• remontējot elektriskās iekārtas, aizliegts lietot metāla kāpnes.

 

• VESELĪBAI KAITĪGIE UN BĪSTAMIE DARBA VIDES FAKTORI

1. Ievērot apgaismojums intensitāti klašu telpās (600-900 luksiem).
2. Veikt solu marķēšanu, skolēnu izsēdināšanu atbilstoši visu vecumu augumiem.
3. Nodrošināt vajadzīgo temperatūru darba telpās (18^o-20^o).
4. Novērst slidenas grīdas, kāpņu telpu ekspluatāciju.
5. Novērst slidenu celiņu izmantošanu ziemas apstākļos.
6. Piesardzība ar karstu ūdeni, to pārnēsājot vai sagatavojot mazgāšanas šķīdumus.

1. KOLEKTĪVIE UN INDIVIDUĀLIE DARBA AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI, TO LIETOŠANA:

1. Elektrificēto, mehanizēto darba rīku, to pievadu no strāvas noplūdes.
2. Elektrificēto, mehanizēto darba rīku, to pievadu darbīgo mehānismu aizsarg nožogojumi ar to konstrukcijā paredzētajiem apvalkiem, vākiem, aizsarg krāniem.
3. Apkopējām aizsardzībai no mehāniskās, termiskās, ķīmiskās iedarbības lietot kokvilnas auduma halātus.
4. Strādniekiem aizsardzībai no mehāniskās, termiskās iedarbības, asinot nažus vai griežot stiklu lietot brilles.
5. Gumijas cimdus lietot nepieciešamības gadījumā.

1. PRASĪBAS UGUNSDROŠĪBAI UN SPRĀDZIENDROŠĪBAI

1. Nepieļaut bīstamu un kaitīgi faktoru rašanos.
2. Prast rīkoties ugunsgrēku izcelšanās gadījumā.
3. prast rīkoties ar skolas ugunsdzēsības līdzekļiem.
4. lietot paredzētos individuālos aizsardzības līdzekļus.
5. Neatstāt bez uzraudzības elektriskās iekārtas, televizorus, tehniskos mācību līdzekļus.

1. ELEKTRODROŠĪBAS PRASĪBAS

1. Jāpārbauda, vai nav bojāti aizsardzības līdzekļi.
2. Avārijas gadījumā jāatslēdz spriegums un jāizkar plakāts: „neieslēgt – strādā cilvēki”.
3. Atdalītāju ieslēgšana un atslēgšana jāizdara uzvelkot dielektriskos gumijas cimdus.
4. Remontdarbos izsaukt darbinieku (speciālistu), kura kvalifikācijas grupa drošības tehnikā ir no 2. līdz 5. ieskaitot.
5. Katram skolas darbiniekam, kas konstatē elektroiekārtas vai aizsardzības līdzekļu bojājumus, par to nekavējoties jāziņo skolas administrācijai.
6. Darbos lietojamām mašīnām un mehānismiem, ierīcēm un instrumentiem jābūt pārbaudītiem atbilstoši normām un termiņiem, kādus nosaka šie noteikumi.
7. „Patērētāju elektroiekārtu ekspluatācijas drošības tehnikas noteikumi” attiecināmi uz personu, kura apkalpo darbā esošās elektroiekārtas.
8. Izpildīt Valsts darba inspekcijas prasības darba aizsardzības jautājumos.

• KĀRTĪBA, KĀDĀ JĀZIŅO PAR KONSTATĒTO IEKĀRTU, IERĪČU UN INSTRUMENTU BOJĀJUMIEM

1. Nekavējoties jāziņo savam tiešajam darba devējam – direktora vietniekam saimniecības darbā.
2. Tā prombūtnes laikā skolas direktoram vai skolas administrācijas personālam.

• KĀRTĪBA, KĀDĀ JĀZIŅO PAR DARBĀ NOTIKUŠO NELAIMES GADĪJUMU, AVĀRIJU VAI CITU ĀRKĀRTĒJU GADĪJUMU

1. Noskaidrot nelaimes gadījuma cēloņus to turpmākai novēršanai.
2. Dokumentāli noformēt nelaimes gadījumu.
3. Noteikt personas, kuras pieļāvušas darba aizsardzības noteikumu un normu prasības pārkāpumus, kas noveduši pie nelaimes gadījuma.
4. Pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas materiāliem komisija 3 dienu laikā sastāda valsts valodā aktu BN -1 (5 eksemplāros).
5. Visus akta BN -1 eksemplārus iesniedz mācību iestādes vadītājam.
6. Aktu BN-1 ne vēlāk kā 3 dienu laikā pēc tā apstiprināšanas nosūta pa vienam eksemplāram:

• cietušajam vai personai, kura pārstāv tā intereses;
• Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldei;
• Valsts izglītības inspektoram (zināšanai);
• Valsts Darba aizsardzības inspekcijai.
• Akta BN -1 eksemplārs ar visiem izmeklēšanas materiāliem jāglabā 45 gadus skolā.

1. DARBA HIGIĒNAS PRASĪBAS

1. Pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešams medicīniskā materiāla minimums.
2. veselības pārbaudes jāiziet pēc  Veselības centra prasībām.
3. Zināt tīrīšanas, mazgāšanas, dezinficēšanas u.c. sadzīves un ķīmiskos līdzekļus.
4. Roku mazgāšanai jābūt ziepēm, birstēm, elektriskiem žāvēšanas aparātiem.
5. darba vietā aizliegts smēķēt.
6. Nodrošināt pietiekamu apgaismojumu darba vietā.
7. Jānodrošina normāli darba apstākļi ar pieplūdes un izplūdes vēdināšanu.
8. Darbiniekiem jāievēro personīgās higiēnas un darba sanitārās prasības.
9. Skolas apkopējām, tīrot darba telpas, lietot kārtībā esošās sanitāri termiskās ierīces (ūdens krāni, noslēgarmatūra, skalojamās kastes), kā arī darba gaitā radušos gružus, netīrumus, atkritumus savākt, lietojot darba cimdus, liekšķeres, birstes, lupatas.
10. Traumu vai saindēšanās gadījumos pārtraukt darbu, sniegt pirmo palīdzību.

1. ATBILDĪBA PAR DARBA DROŠĪBAS NOTEIKUMU PRASĪBU NEIEVĒROŠANU

1. Personas, kuras pieļāvušas darba drošības noteikumu pārkāpumus, saucamas pie disciplinārās atbildības.
2. Darba drošību noteikumu izpildi skolā pārbauda un par to izpildi atbild skolas direktors.

1. PRASĪBAS DARBA DROŠĪBAI, UZSĀKOT DARBU

1. Jāpārbauda darba apģērbs, mati jāpaslēpj zem galvas segas, ja to prasa noteikumi.
2. Jāpārbauda darba vieta, aizsardzības līdzekļi.
3. Ja tiek atrasti bojājumi, par tiem nekavējoties jāziņo skolas direktoram vai tā prombūtnes laikā direktora vietniekam saimniecības darbā, līdz bojājumu novēršanai darbu uzsākt nedrīkst.
4. Aizliegts pašam izdarīt jebkādu iekārtas remontu.
5. Personām, kuras apkalpo elektroiekārtas un aparātus jābūt apmācītām uz 1.elektrodrošības grupu.
6. Jāpārbauda, vai nav spriegums strāvu vadošajās daļās uz kurām jāuzliek zemējumi. Vizuāli pārliecināties par mehanizēto vai nemehanizēto darba rīku gatavību darbam.
7. Pārbaudīt, vai ir pietiekams darba apgaismojums.
8. Pārbaudīt, vai pārtikas blokā strādā ventilācijas sistēma.
9. „Elektroiekārtu ekspluatācijas drošības tehnikas noteikumi” pareizas iedarbināšanas secība noteikta tā instrukcijā / pasē un attiecināma uz personu, kura apkalpo darbā esošās elektroiekārtas un veic tajās operatīvos pārslēgumus.
10. Skolas naktssargiem pārbaudīt ugunsdrošību, apgaismojumu, telpu inventāru vispārējo drošību.

• PRASĪBAS DARBA DROŠĪBAI, VEICOT DARBU

1. Ievērot darba aizsardzības noteikumus, kas paredz darba izpildes un uzvedības noteikumus.
2. Vietai, kur tiek veikts darbs, jābūt pietiekami apgaismotai.
3. Darbiniekiem jābūt apmācītiem ar drošiem darba paņēmieniem un metodēm.
4. sarežģīti un bīstami darbi jāveic kvalificētiem darbiniekiem darba vadītāja tiešā uzraudzībā (ja strādā tuvu elektrotīklam, mehāniskām iekārtām vai vairāk nekā 5 m augstumā.
5. Telpās, kurās ir elektrovadi vai darbojas elektroiekārtas, remontdarbus vai tīrīšanas darbus var veikt tikai pēc tam, kad elektrotīkli ir atvienoti vai droši nosegti ar koka plāksnēm, turklāt tas jādara darba vadītāja uzraudzībā.
6. Aizliegts atrasties uz jumta un veikt tur jebkādus darbus ja vēja ātrums pārsniedz 7.5 m/s )5 balles), ja ir bieza migla, apledojums, negaiss, lietus vai sniegputenis.
7. Darbā izmantot pārbaudītus mehanizētos vai nemehanizētos darba rīkus.
8. Stikla sagatavošanai un apgriešanai jābūt ierādītai speciālai telpai.
9. Darbā aizliegts izmantot neiezemētas elektroiekārtas.
10. Apkopējām, pārvietojot priekšmetus, atļauts celt līdz 15 kg, vīriešiem maksimālā norma -50 kg.
11. Pirms lietot jebkuru ierīci, aparātu vai mehānismu ir jāiepazīstas ar attiecīgo instrukciju un to lietošanas noteikumiem, kā arī ar iekārtu un mehānismu pasēm.
12. Aizliegts lietot ierīces un mehānismus darbiniekiem, kuru pienākumos tas neietilpst.
13. Smagu priekšmetu pacelšanai, pārvietošanai jālieto vinčas, ratiņus.
14. Darba vietas, ejas un ceļi jāuztur tīrībā un kārtībā.
15. Darba vietai jāatbilst Valsts ugunsdrošības noteikumiem.
16. Darba vieta jāprojektē tā, lai darba apstākļi tajā atbilstu darba aizsardzības un darba higiēnas normatīvu prasībām.
17. Lietot darbam paredzētos individuālos aizsardzības līdzekļus.

• DARBA DROŠĪBAS PRASĪBAS ĀRKĀRTĒJĀS SITUĀCIJĀS

1. Situācijas, kuras var izraisīt avāriju vai nelaimes gadījumus ir elektriskā strāva, ugunsbīstamība, sprādzienbīstamība, krītoši priekšmeti, inventāra nestabilitāte, slidenas kāpnes, gājēju celiņi, bojāts inventārs, bojātas iekārtas, darbs augstumā, karsts ūdens, nepietiekams apgaismojums utt.
2. Rīcība bīstamās situācijās:

• pārtraukt darbu pēkšņas elektroiekārtas bojājuma gadījumā, izslēgt elektrificētos līdzekļus;
• pārtraukt darbu apgaismojuma pārtraukuma gadījumā;
• pārtraukt darbu gadījumā, ja veidojas bīstamība nokrist;
• pārtraukt darbu ugunsgrēka izcelšanās gadījumā;
• pārtraukt darbu traumu vai saindēšanās gadījumā;
• pārtraukt darbu termiski, ķīmisko, elektrisko apdegumu gadījumos utt.

1. Saglabāt darba vietu stāvoklī, kādā notika nelaimes gadījums un par notikušo ziņot skolas administrācijai.
2. Elektrotraumu gadījumā cietušais jāatbrīvo ar drošiem paņēmieniem no elektriskās strāvas, cietušais jāpārnes no bīstamās zonas uz drošu zonu, ja nepieciešams, jāveic mākslīgā elpināšana un sirds masāža, jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība.
3. Ugunsgrēka gadījumā nepieciešams izsaukt ugunsdzēsējus pa tālruni 01 vai 112 un piedalīties ugunsgrēka dzēšanā.
4. Citu traumu vai saindēšanās gadījumā griezties skolas medicīniskajā kabinetā.

XIV.PRASĪBAS DARBA DROŠIBAI BEIDZOT DARBU

1. Darbu beidzot pēc elektroiekārtas apkalpošanas jāatslēdz kopējais slēdzis, kā arī aparāts no barojošā tīkla.
2. darbu beidzot jānotīra iekārtas, jāsakārto darba vieta un apkalpojamais iecirknis.
3. Jāpārbauda instrumenti, aizsardzības līdzekļi un jānovieto tam paredzētā vietā, kā arī mazgāšanas, tīrīšanas un dezinficējošos līdzekļus.
4. Atkritumus savākt šim nolūkam paredzētā tarā un aiznest uz atkritumu novietni.
5. Noģērbt darba apģērbu un darba apavus, ja nepieciešams, tos notīrīt.
6. Pirms promiešanas jāatslēdz apgaismojums, jāizslēdz ventilācija, jāpārbauda vai aizgriezti ūdens krāni, aizvērti un nostiprināti logi.

100.Jānomazgā rokas un seja ar siltu ūdeni un ziepēm, ja iespējams, nomazgājas dušā.

101.Par visiem bojājumiem, kuri notikuši darba laikā jāziņo direktora vietniekam     saimniecības darbā.