Sveicam skolas 98. dzimšanas dienā!

https://www.youtube.com/watch?v=u91dEaSEIBE&feature=share&fbclid=IwAR1SwNrxQKedt2rZKOtSwKg34JP42kZMBjzhxi_-F6QlD8wJwKlw6t0rX2g

Liepājas pilsētas 11.latviešu pamatskolu bija nodomāts atvērt Jaunliepājā 1922. gada 1. septembrī, jo tur pastāvošās 2 latviešu pamatskolas nespēja uzņemt savās telpās visus skolas vecuma bērnus. Tā kā Jaunliepājā nebija vajadzīgo telpu, tās meklēja vecliepājā. Skolas valde nolēma pārbūvēt skolas vajadzībām agrāko “Ede Bura – Bliferte” stikla fabriku (tagad Apšu 3). Remonta darbi ievilkās līdz novembrim.
Skolēnu reģistrācija sākas 1922. gada 10. oktobrī 10. latviešu pamatskolas telpās. Pieteicās 2 – 3 bērni dienā. Vairums nāca novembra mēnesī, kad nabadzīgāko vecāku bērni – ganiņi atgriezās no laukiem. Tautā skolu arī dēvēja par GANU skolu.
1922. gada 24. novembrī glītās, bet ne visai ērtās telpās pirmo reizi pulcējās Liepājas 11. latviešu pamatskolas 340 skolēni, skolas pārzinis Krists Rudzītis, 7 skolotāji – Hilda Zēmane, Helga Mauriņa, Emīlija Krontāle, Klīse Reimane, Rūdolfs Gramkans, Anna Cukure.
Skolēnu skaits katru dienu pieauga, klases bija pārpildītas (pa 50 un vairāk skolēnu). Solos sēdēja pa 3 – 4 bērniem. Trūka solu, mācību līdzekļi, grāmatas, tādēļ organizēšanas darbi neapsīka. Darbā pieņēma vēl 2 skolotājus – fiziskajā audzināšanā Ansi Akmeņkalnu un dziedāšanā Marisu Vētru. 1923. gada 15. janvārī, nepilnus 2 mēnešus pēc darba sākuma atvēra 3 jaunas klases un ievēlēja 2 jaunas skolotājas – Sofiju Eltermani un Alvīni Grabi. Skolēnu skaits pārsniedza 400.

1932. gada oktobrī pēc pārziņa pēc pārziņa K. Rudzīša aiziešanas pensijā, skolas vadību 20. oktobrī pārņēma Čakstes pamatskolas skolotājs Klāvs Vadzis. 26. novembrī ar pilsētas Valdes lēmumu un IM piekrišanu skolai deva rakstnieka Jāņa Poruka vārdu. Skolas 10 gadu pastāvēšanas jubilejā 9. pamatskolas skolotāji kolēģus un skolniekus sveica ar zīmīgiem vārdiem:

“Esat saule un spīdat tā, lai tumšo pasauli apgaismotu”

30- tie gadi pagāja rūpējoties par skolas apgādi, jo lielākā daļa skolēnu bija ļoti trūcīgi un viņu vecāku atbalsts minimāls, arī pilsētas Valdes izdalītie līdzekļi nebija pietiekoši. Taču skolēnu skaits turpināja augt un 1936./37. m. g. sasniedza jau 500, no 34 skolotājiem 4 bija ar augstāko  izglītību: Ādolfam Ābelem, Almai Freijai konservatorijas, Kārlim Hartmanim Parīzes Mākslas akadēmijas, Leonam Vārnam – Insbrukas  Universitātes; daudziem skolotājiem bija Tērbatas un Rīgas skolotāju institūta  zglītība.

Visus gadus skolā aktīvi darbojās skolēnu pašdarbības kolektīvi, bet visaktīvākie tomēr bija koris, dramatiskais kolektīvs un sarkanā krusta pulciņš.

1940. gadā- pirmajā padomju varas gadā skolas nosaukumu unificēja pēc PSRS parauga un  nosauca par 1. septiņgadīgo skolu. Sākoties Otrajam pasaules karam, skolas telpas Kr. Valdemāra ielā bija jāatbrīvo, jo tās aizņēma vācu armijas kara hospitālis, taču mācības turpinājās citās telpās- vispirms Cenkones un Riepu ielas stūrī, bet pēc šīs ēkas sagraušanas ēkā Cenkones ielā 3 (tagadējais Lūgšanu nams).

Par 1949./50. m. g. svarīgāko notikumu savās atmiņās raksta tā laika direktore Aleksandra Arne: ” Jau 1948./49. m. g. beigās lūdzam Latvijas PSR IM piešķirt skolai dzejnieka Raiņa vārdu (pēc kara bijusī Raiņa pamatskola savu vārdu neatjaunoja, kādēļ netika mūsu skolai atjaunots Poruka vārds – arhīva materiālos ziņu nav). Apstiprinoša atbilde tika saņemta, izplānojam visu, kas būs septembrī.

Visur dzelteni ziedi- tā bija Raiņa mīļākā krāsa. Skolotāja Z. Valdmane lasīja referātu, bet skolotāja Eltermane vadīja nelielas izstādes iekārtošanu, skolēni dziedāja dziesmas ar Raiņa tekstiem. Bija ļoti svinīgi.”

Pēc kara skolā darbu atjaunoja padomju laika jauniešu organizācijas- pionieru un komjauniešu, kā arī daudzu un dažādu pulciņu darbu.

1957./58. m. g. Raiņa skolā bija pirmais vidusskolas  izlaidums.

Skolā iekārtoja fizikas kabinetu (sk. Dzelmanis) u. c., ierīkoja arī radio mezglu, kas skolas dzīvē sāka ieņemt ļoti svarīgu vietu. Ļoti aktīvi darbojās latviešu literatūras pulciņš (sk. A. Grīnvalde (Tiltiņa)). Katru gadu tika sagatavota izrāde, tās ar labiem panākumiem tika rādītas arī pilsētas teātrī. Darbojās arī citi mākslinieciskās pašdarbības pulciņi, no kuriem visaktīvākie bija skolas deju kolektīvi (sk. L. Jansone), skolotājas A. Grīnvaldes  atmiņu stāstījums saglabājis mūsu “pirmo vidusskolēnu” mācību gada noslēguma dienas.

60. gados Raiņa 6. vidusskola apkārtējos iedzīvotājos bija labi ieredzēta,  tādēļ skolēnu skaits nemitīgi pieauga. Liepājas IK nolēma jaunceļamo skolu nodot 6. vidusskolas kolektīvam. Skolas celšanā piedalījās visi.

1965. gada 1. septembrī notika jaunās skolas ēkas svinīga atklāšana. Tā bija pirmā jaunuzceltā skolas ēka pēc Otrā pasaules kara. Aizkustinošas bija apkārtējo iedzīvotāju rūpes par jauno skolu. Bieži rītos skolas telpās bija nolikti ziedi, augošas puķēs dāvināja palmas, lai skola būtu krāšņāka.”- tā atcerējās direktore Lilija Lauka.

Par 1967./ 68. m. g. direktore Valda Eilenberga teikusi, ka skola ir jauna un plaša, bet telpas jau kļuvušas par šaurām un tādēļ darbs risinājies 2 maiņās.

Ar 1970./71. m. g. skola pārgāja uz pilnīgu kabinetu sistēmu, to varēja izdarīt ieguldot milzīgu skolotāju darbu. Fizikas kabineta (sk. E. Krauze) bija viens no labākajiem republikā, labi bija ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas, vēstures, latviešu valodas un literatūras kabineti.

60. g. beigās- 70. gados, izmantojot padomju sistēmas iespējas, skolā risinājās aktīva ārpusstundu dzīve. Joprojām darbojās deju kolektīvi (sk. L. Jansone, V. Dekovica), kori un ansambļi (sk. A. Puško, A. Slaboviša, Eniņa), aģitbrigāde (sk. N. Zeniņa), Sarkanā Krusta pulciņš (sk. V. Klepere), Internacionālās draudzības klubs (sk. I. Sedula), automodelistu pulciņš (sk. E. Krauze) un citi.

1974. gada septembrī skola atzīmēja 25 gadu jubileju ar dzejnieka Raiņa vārdu. Svinīgajā pasākumā latviešu valodas skolotāja Zeniņa teikusi: “Šķiet, nosaukt skolu Raiņa vārdā, ir labākā piemiņa dzejniekam, piemiņa lielai domai tās attīstībā.”

70. gadu vidū Raiņa 6. vidusskolā mācījās 1300 skolēnu un strādāja 67 skolotāji. Skolas direktors bija Tālivaldis Deklaus.

Sākot ar 1991. gadu mācības skolā notiek no 5-12 klasei. Lai skolēni varētu mācīties vienā maiņā 1991. gadā no Raiņa 6. vidusskolas telpām Ganību ielā 106 aizgāja sākumskolas bērni un skolotāji, izveidojot patstāvīgu Ezerkrasta sākumskolu.

Direktora vietniece audzināšanas darbā Sigita Stefana

Comments:0

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.